Latvijas Universitātes Linux Centrs ir atjaunojis atvērtā pirmkoda programmatūras informatīvo lapu Windows lietotājiem - http://atveries.lv. Aktualizētas un vieglāk lietojamas kļuvušas lejupielādes funkcijas. Izveidota jauna sadaļa ar pamācībām par trīs populāru videokonferenču sistēmu instalēšanu un lietošanu Ubuntu Linux vidē: Zoom, MS Teams un Cisco Webex.

2020. gada 30. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā notiks Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas konference “Datu virzīta nācija” un ikgadējā LATA Gada balvas ceremonija, kurā tiks pasniegta balva par atvērto datu un tehnoloģiju kultūras veicināšanu, popularizēšanu un pieejamības nodrošināšanu.

Konferences mērķis – pieredzes stāsti par atvērto datu un tehnoloģiju potenciālu un sasniegumiem ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, jaunu biznesa modeļa radīšanā, kā arī publiskās pārvaldes procesu caurskatāmības nodrošināšanā, sabiedrības līdzdalības iespēju pilnveidē un lēmumu pieņemšanā. Ikviens varēs gūt atziņas par viedu datu izmantošanu, par jaunu sadarbības modeļu izveidi, par biznesa vides stiprināšanu, izmantojot atvērtā koda tehnoloģijas un atvērtos datus, par statistikas izprotamības aktualitāti un kiberdrošības izaicinājumiem.

Vairāk informācijas par konferenci: www.lata.org.lv/konference-2020.

Linux Centra mājas lapa ir pārtaisīta no dinamiskas satura vadības sistēmas (DSVS, konkrēti - Drupal) uz statisku vietņu ģenerēšanas sistēmu (SVĢS, konkrēti - Pelican). Ar šādu soli vēlamies atrisināt divas nosacītas problēmas:

1) Tā kā saturs šinī vietnē mainās reti, no resursu noslodzes viedokļa ir neracionāli lietot sistēmas, kas dinamiski no datubāzes pārģenerē saturu pēc katra lietotāja pieprasījuma. Ar SVĢS pārģenerēšana notiek tikai, kad autori vēlas publicēt jaunu saturu, turklāt tas notiek autoru datorā. Tad jauno saturu augšupielādē publiskā serverī kā mapi ar vietnes failiem.

2) Atkrīt nepieciešamība atjaunināt publiski izvietoto DSVS, sekojot līdzi tās kļūdu labojumiem un ievainojamību novēršanām. Sarežģītākām sistēmām atjaunināšana var būt netriviāla darbība, prasīt sistēmas kompetenci, sagatavošanos, izmēģinājumu testa vidē, kā arī rūpīgu pašu atjaunināšanas procesu, iespējami samazinot sistēmas nepieejamības laiku. Ar SVĢS publiski pieejamajā serverī nekas neizpildās, tā nepieņem nekādus lietotāja ievaddatus, un, kamēr vien pati servera programmatūra ir droša, tādu vietni uzlauzt varētu būt ļoti grūti.

Ar jauno sistēmu vēršam uzmanību arī uz jauno mākoņu hibrīdās lietošanas tendenci, kad satura radīšanas un uzturēšanas daļa pieliek autoru infrastruktūrā, bet publiskas pieejamības vietne tiek izlikta publiskā mākoņa pakalpojumā.