Galvenā izvēlne

Subscribe to Linux Centrs apkopotājs - Latvijas kopiena

Latvijas kopiena

Rūdolfs Mazurs: Koda iesūtījumu (commit) labais stils

Ubuntu planēta - Ce, 01/08/2015 - 15:47

Īsumā: pēc iespējas mēģini izvairīties no vairāku atsevišķu izmaiņu likšanas vienā iesūtījumā jeb komitā.

Kad kādas izmaiņas kodā ir jāveic vairākām komponentēm uzreiz, piemēram, “Atļaut pārvietot ziņojumus un mapes”, būtu vēlams šīs izmaiņas kodā sadalīt divos dažādos un neatkarīgos iesūtījumos — “Atļaut pārvietot ziņojumus” un “Atļaut pārvietot mapes”. Šim dalījumam ir divas priekšrocības:

  1. Ja izrādās, ka viena no šīm izmaiņām tomēr nav jāveic, izmaiņas var atsaukt ar vienu “revert” komandu.
  2. Ja nākotnē ir jāievieš vēl viena līdzīga izmaiņa, būs vienkāršāk analizēt iepriekšējo veikumu.
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Pāreja uz Linux un Android kā Jaunā gada apņemšanās

Ubuntu planēta - Ot, 12/09/2014 - 01:50

Kad pirms nedēļas Varšavā intervēju vienu no Kaspersky Lab drošības speciālistiem, mans pirmais viņam uzdotais jautājums bija par ierīcēm, ko viņš izmanto ikdienā. Uzdodot šādu jautājumu, es gribēju izprast kā šis drošības profesionālis uztver tehnoloģijas un kādus rīkus viņš izmanto ikdienā.

Atbilde mani necik neizbrīnīja – viņš ikdienā izmanto Android darbinātu viedtālruni un kā datoru operētājsistēmu izvēlas Linux. Savu izvēli viņš pamatoja ar to, ka abas sistēmas ļauj viņam pilnībā kontrolēt savas ierīces un darbošanās ar atvērtā pirmkoda projektiem motivē nemitīgi apgūt jaunas zināšanas un pilnveidoties.

Nu jau esmu atpakaļ Latvijā, tomēr šī saruna man joprojām neliek mieru. Šajā dienās es daudz domāju par ierīcēm un tehnoloģijām ar kurām saskaros ikdienas solī. Liela daļa no tām ir smuki nopulēti un burtiskā nozīmē spīdīgi komerciāli produkti, kas vairāk vai mazāk lieliski kalpo kā darbarīki noteiktu uzdevumu veikšanai, tomēr nemotivē saprast kas notiek zem to spīdīgajiem korpusiem. OK, nemotivē vēl ir maigi teikts, jo vairumā gadījumu tehnoloģiju ražotājs par visām varītēm cenšas noslēgt savus produktus un sistēmas. Tas der lielākajai daļai šo ierīču lietotāju, tomēr sevi cienošam IT cilvēkam ar to būtu jābūt par maz. Nav nekā sliktāka par stagnāciju!

Es, protams, runāju par Apple radītajām ierīcēm, kas pat neskatoties uz saviem dižciltīgajiem ciltsrakstiem visādā ziņā ir ļoti ierobežotas un attīstīties nemotivējošas. Cilvēks pēc dabas ir slinks un neies lieki kustināt savus pirkstus vai pakaļu, ja pēc tā nav lielas vajadzības. Mac, iPhone un iPad ir ierīces, kas “just works” un to lietošana ieaijā vieglā labpatikas piesātinātā miegā. Un kas ir vislabākais veids kā pamosties? Pareizi, auksta ūdens spainis. Ar to es vēlos apzīmēt pierastā nomainīšanu ar jauno un līdz šim nezināmo. Tā teikt, ir laiks izlīst laukā no komforta zonas, jo visas interesantās lietas notiek ārpus tās. Ar lielu joni tuvojas gadu mija un šis brīdis ir lielisks atskaites punkts, kad tiek iedomātas vai izteiktas jaunas apņemšanās un nosprausti mērķi turpmākajam gadam.

OK, tas varbūt skan pārāk skaļi un bravūrīgi, tomēr es pats 2015. gadā vēlos izstumt sevi laukā no komforta zonas un veikt izmaiņas manā ikdienā izmantoto gadžetu klāstā. Es domāju, ka ir laiks atgriezties pie Android kā mobilo ierīču operētājsistēmas un izpētīt šo sistēmu padziļinātāk gan no tās darbības puses (veselu mūžību neesmu root’ojis ierīces un spēlējies ar ROM’iem), gan apgūt Android aplikāciju izstrādes pamatiemaņas (beidzot izlaists Android Studio 1.0). Šādām pamatzināšanām ir jābūt katra IT džentlmeņa standartkomplektā. Un arī Nexus 5 cena ir patīkami noslīdējusi (šis telefons ne tuvu nav perfekts, tomēr savulaik man ļoti, ļoti patika). Bet varbūt jāsaņemas uz OnePlus One?

Ja ar Android man iepriekš ir bijusi gana ilga un piedzīvojumiem bagāta kopdzīve, tad Linux manos datoros īsti nav spējis iedzīvoties. Esmu ar tiem spēlējies skolas darbus veicot, taču pēc visiem eksāmeniem linukšu virtuālās mašīnas ir tikušas izmēztas no datora. Lai situācija nebūtu tik rožaina, plānoju nosēdināt sevi kāda Linux darbināta datora priekšā. Ideāli jau, protams, būtu kaut kur nozūmēt manu MacBook Air un vietā sarūpēt līdzvērtīgu PC portatīvo datoru, tomēr skatos, ka sakarīgi pīšļi maksā pārlieku daudz. Iesākumam pamēģināsim iztikt ar kādu vienkāršāku Intel NUC aparātu, lai vismaz mājās nav vajadzības pieskarties aizkostajam ābolam. Pēdējās dienās nespēju no šiem mazajiem datoriem nolaist ne acu.

Patiesībā Linux apguvei būtu jāpievērš lielāka uzmanība nekā mobilajām ierīcēm, jo šīs zināšanas var noderēt, lai atvieglotu savu dzīvi (un profesionālo darbību) nākotnē. Mākoņskaitļošanas pakalpojumi un konkrēti VPSi mūsdienās ir tik lēti, ka pilnīgi škrobīgi, ka nav pietiekamu tehnisko zināšanu, lai spētu radīt un pārvaldīt dažādus risinājumus. Es patiešām uzskatu, ka aktīva darbošanās ar atvērtajām tehnoloģijām spēj dot labumu kā pašam, tā sabiedrībai kopumā. Es ikdienā redzu, ka lielākajam vairumam cilvēku nav ne mazākās nojausmas ko var paveikt ar bezmaksas tehnoloģijām un programmatūru. Un manuprāt šī situācija ir jālabo. Linux zināšanas lieti noderēs, lai iepazītos ar dzelžu urķēšanas jomu. 2015. gadam ir jābūt tam gadam, kad beidzot jātiek pie sava Raspberry Pi vai tamlīdzīga minidatora un jāiemācās to ne tikai palaist, bet arī izveidot no tā kādu praktiski noderīgu projektu.

Pirms nedēļas padevos uz e-pastu atsūtītā Safari Books Online gada abonementa atlaides kupona kārdinājumam un nu vismaz iekšēji visu gadu sevi spiedīšu lasīt, lai kaut kā ar zināšanām un gandarījumu aizvietotu investēto naudu. Ar nepacietību gaidu Safari Queue aplikācijas versiju Android ierīcēm.

Var jau būt, ka tas viss ir māņi un patiesībā esmu patiešām slinks cilvēks, kas nespēj sevi piespiest apgūt jaunas lietas un mierinājumam meklē visādas atrunas. Bet vienu gan es zinu skaidri – nav panākumu bez darba. Tātad, ir jāsaņemas un jāsāk darīt. Man šobrīd nav skaidra mērķa, ko darīt ar zināšanām, ko plānoju iegūt, tomēr es ticu, ka idejas nespēj rasties tukšā vietā un jaunu tehnoloģiju un rīku apguve radīs gan idejas, ko ar zināšanām iesākt, gan iespējas kā zināšanas likt lietā.

Vai es domāju, ka viss augstāk minētais būs viegla pastaiga parkā? Nē! Vai tas būs interesanti un noderīgi? O, jā! Nu, tad, bring it on!!!

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Trešdienas tikšanās par sociālajiem tīkliem

Ubuntu planēta - Tr, 11/12/2014 - 00:15

Šodien, 12. novembrī paskatīsimies, ko var izdarīt ar alternatīvām ierastajam Facebook un Twitter, piemēram, izmantojot atvērtos un decentralizētos Diaspora un Status.Net.

Aicināti visi interesanti. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Trešdienas tikšanās par systemd un RedHat 7

Ubuntu planēta - Ot, 11/04/2014 - 20:15

Joprojām regulāri tiekamies klātienē trešdienās, lai gan ne vienmēr par to izziņojam. Rīt, 5. novembrī tematiski apskatīsim systemd un RedHat 7. Aicināti visi interesanti. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Ja arī kādu citu trešdienu gribas parunāties par FOSS, bet šeit nav ziņu, droši par tikšanos pārliecinieties turpat. Šī un nākamās tikšanās norit 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Vagrant

Ubuntu planēta - Ot, 10/14/2014 - 11:40

Ir tāda lieta kā Vagrant, iespējams daudzi no jums jau viņu ir iepazinuši, bet iespējams kādam tā lieta būs kā jaunums. Daudziem programmētājiem/administratoriem iesācējiem patīk testēt lietas uz sava datora, tas ir ik pa reizei to pārinstalējot, jo atkal kaut ko testējot ir sanācis salauzt, man pašam kādreiz bija tāda pati problēma, tad iepazinos ar Virtualbox, bet tur ak tu šaize katru reizi kad savajagās citu OS testēt jāliek viss no nulles, un tas ir laikietilpīgi, tāpēc beidzot esmu izaudzis līdz risinājumam kas saucas Vagrant.

Kas tad ir Vagrant un ko viņš ziemā ēd. Vagrant principā ir jūsu lokālo virtuālo serveru menedžeris, ar to var uzlikt jaunu, jau sagatavotu OS neilgā laikā (atkarīgs no internetu pieslēguma). Ar Vagrant mēs varam panākt ka piemēram izstrādātāju komandai ir vienāda testa vide un tā var atrasties pie katra no izstrādātājiem uz viņa lokālā datora.

Kā tad to zvēru lietot jautāsiet?

  • Vispirms jums būs nepieciešams uzinstalēt  Virtualbox (der arī VMware,Hyper-V,docker) kurš ir visizplatītākais vagrant provaideris.
  • Tad jums būs nepieciešams uzinstalēt pašu Vagrant, dodieties uz vagrantup.com un instalējiet savam OS atbilstošu versiju.
  • Dodamies uz vagrantcloud.com, atrodam mums nepieciešamo OS (piemēram centos 6.5)
  • Atverat konsoli (windows vidē ieteiktu lietot powershell)  un rakstam: vagrant init chef/centos-6.5 (šo komandu jums piedāvā arī vagrantcloud lapā)
  • Uzreiz pēc init komandas esošajā direktorijā ir izveidots fails Vagrantfile kurā ir visa nepieciešamā konfigurācija, un kuru palabojot var panākt izmaiņas virtuālā servera iestatījumos (RAM/CPU/IP/Forwarded ports)
  • Kad esam veikuši nepieciešamās izmaiņas (ja tādas bija nepieciešamas) tad varam startēt jauno virtuālo serveri ar komandu vagrant up (šajā brīdī iespējams būs nedaudz jāuzgaida jo tiks lejupielādēts jau gatavs OS)
  • Kad OS piestartēts varam rakstīt vagrant ssh atrodoties tajā pašā direktorijā kur vagrantfails, un būsim jau tikko svaigi uzinstalētajā OS.

Pēc noklusējuma visās vagrantcloud OS ir lietotājs vagrant, kuram nedroša privātā atslēga atrodas vagranta konfigurācijas direktorijā, ja vēlaties pieslēgties piemēram ar putty, tad var norādīt šo key, vai izmantot noklusējuma paroli kas ir vagrant, arī root parole ir vagrant. 

Protams ja jums nepatīk kāda no piedāvātajām OS, jūs varat izveidot arī paši savu, tas gan ir nedaudz piņķerīgs process ja neesat serveru administrators vai vismaz uz tu ar linux konsoli un komandām.

Var laist arī vairākus virtuālos serverus vienlaicīgi, atkarīgs no jūsu darbstacijas resursu apjomiem. Tieši vagrant, jeb virtualbox nepieciešamības dēļ manā darba stacijā ir 32 GB RAM un CPU ar 8 korēm, līdz ar ko es droši varu lietot vairākus virtuālos serverus paralēli un pat nejust ka man viņi darbojas.

Nianse, ja esam kaut ko salauzuši virtuālajā OS, varam veikt komandu vagrant destroy, un pēc tam atkal vagrant up, un virtuālais serveris būs sākotnējā stadijā.

Ja ir interese varu paturpināt tēmu par vagrant provisioning iespējām.

© Atoms.

Kategorijas: Latvijas kopiena