Galvenā izvēlne

Subscribe to Linux Centrs apkopotājs - Latvijas kopiena

Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Vagrant

Ubuntu planēta - Ot, 10/14/2014 - 11:40

Ir tāda lieta kā Vagrant, iespējams daudzi no jums jau viņu ir iepazinuši, bet iespējams kādam tā lieta būs kā jaunums. Daudziem programmētājiem/administratoriem iesācējiem patīk testēt lietas uz sava datora, tas ir ik pa reizei to pārinstalējot, jo atkal kaut ko testējot ir sanācis salauzt, man pašam kādreiz bija tāda pati problēma, tad iepazinos ar Virtualbox, bet tur ak tu šaize katru reizi kad savajagās citu OS testēt jāliek viss no nulles, un tas ir laikietilpīgi, tāpēc beidzot esmu izaudzis līdz risinājumam kas saucas Vagrant.

Kas tad ir Vagrant un ko viņš ziemā ēd. Vagrant principā ir jūsu lokālo virtuālo serveru menedžeris, ar to var uzlikt jaunu, jau sagatavotu OS neilgā laikā (atkarīgs no internetu pieslēguma). Ar Vagrant mēs varam panākt ka piemēram izstrādātāju komandai ir vienāda testa vide un tā var atrasties pie katra no izstrādātājiem uz viņa lokālā datora.

Kā tad to zvēru lietot jautāsiet?

  • Vispirms jums būs nepieciešams uzinstalēt  Virtualbox (der arī VMware,Hyper-V,docker) kurš ir visizplatītākais vagrant provaideris.
  • Tad jums būs nepieciešams uzinstalēt pašu Vagrant, dodieties uz vagrantup.com un instalējiet savam OS atbilstošu versiju.
  • Dodamies uz vagrantcloud.com, atrodam mums nepieciešamo OS (piemēram centos 6.5)
  • Atverat konsoli (windows vidē ieteiktu lietot powershell)  un rakstam: vagrant init chef/centos-6.5 (šo komandu jums piedāvā arī vagrantcloud lapā)
  • Uzreiz pēc init komandas esošajā direktorijā ir izveidots fails Vagrantfile kurā ir visa nepieciešamā konfigurācija, un kuru palabojot var panākt izmaiņas virtuālā servera iestatījumos (RAM/CPU/IP/Forwarded ports)
  • Kad esam veikuši nepieciešamās izmaiņas (ja tādas bija nepieciešamas) tad varam startēt jauno virtuālo serveri ar komandu vagrant up (šajā brīdī iespējams būs nedaudz jāuzgaida jo tiks lejupielādēts jau gatavs OS)
  • Kad OS piestartēts varam rakstīt vagrant ssh atrodoties tajā pašā direktorijā kur vagrantfails, un būsim jau tikko svaigi uzinstalētajā OS.

Pēc noklusējuma visās vagrantcloud OS ir lietotājs vagrant, kuram nedroša privātā atslēga atrodas vagranta konfigurācijas direktorijā, ja vēlaties pieslēgties piemēram ar putty, tad var norādīt šo key, vai izmantot noklusējuma paroli kas ir vagrant, arī root parole ir vagrant. 

Protams ja jums nepatīk kāda no piedāvātajām OS, jūs varat izveidot arī paši savu, tas gan ir nedaudz piņķerīgs process ja neesat serveru administrators vai vismaz uz tu ar linux konsoli un komandām.

Var laist arī vairākus virtuālos serverus vienlaicīgi, atkarīgs no jūsu darbstacijas resursu apjomiem. Tieši vagrant, jeb virtualbox nepieciešamības dēļ manā darba stacijā ir 32 GB RAM un CPU ar 8 korēm, līdz ar ko es droši varu lietot vairākus virtuālos serverus paralēli un pat nejust ka man viņi darbojas.

Nianse, ja esam kaut ko salauzuši virtuālajā OS, varam veikt komandu vagrant destroy, un pēc tam atkal vagrant up, un virtuālais serveris būs sākotnējā stadijā.

Ja ir interese varu paturpināt tēmu par vagrant provisioning iespējām.

© Atoms.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: Audiogids no pasākuma "Pastnieks meklē vēstuli"

Ubuntu planēta - Tr, 09/24/2014 - 23:24

Mums ar draugiem no enkurs.org nu jau labu laiku ir viena tāda nodarbe uz rudens pusi—šogad jau devīto gadu pēc kārtas mēs rīkojām pasākumu Pastnieks meklē vēstuli, kas sevī ietver orientēšanos pilsētā Rīga un tās sabiedriskā transporta maršrutos. savu devu erudīcijas, fiziskās un morālās izturības.

Kā jau bieži vien sanāk, organizatoriskie sīkumi mēdz ievilkties un liela daļa darba arī šoreiz tika darīts pēdējā brīdī. Tā gadījās arī ar vienu no uzdevumiem, par ko bija atsevišķas īpaši pozitīvas atsauksmes—Pastnieka audiogidu pa šobrīd rekultivējamo bijušo Pļavnieku izgāztuvi. Pavisam pāris dienas pirms pasākuma Ar Ediju un Kaspi agrā rīta stundā devām izlūkos, safilmējot kaut kādu materiālu, lai vēlāk mājās saliktu kopā ideju.

Tā arī sanāca, pirmais prototips tapa ar Google Translate izrunas robotu (der arī latviešu valodai), bet fināla versiju ierunāja Tilde birojs. Teksti un lirika: es un Kaspis ©.

Šeit arī piedāvāju noklausīties gala versiju (lejupielāde):

Un arī vienu no Google darba versijām (lejupielāde):

Ja ir vēlme šo ekskursiju iziet, jādodas uz šo te punktu. Dalībniekiem katram jautājumam vēl bija pieejami četri atbilžu varianti.

Tehniski domājošajiem beigās bonusā skripts, ar kuru teksta failu pārvērst Google ierunātos MP3 failiņos. Jāņem gan vērā, ka:

  • teksta failā teikumus liekam katru savā rindiņā;
  • rindiņa nevar būt īpaši gara, jāiekļaujas zem 10 sekundēm;
  • ja aizrausieties ar apjomu, visdrīzāk, ka Google nobanos jūsu IP adresi;
  • iespējams, ka jāpielāgo user-agent lauks, jo wget iebūvētie jau ir nobanoti;
  • failus vienā mp3 var apvienot ar mp3wrap, ja vajag pauzes pa vidu, tad noderēs gatavi tukšie faili.
#!/bin/bash row=0 while read line do row=$((row+1)) name=$line x=$row while [ ${#x} -ne 3 ]; do x="0"$x done wget --header="Accept: text/html" \ --user-agent="Mozilla/5.0 (Macintosh; Intel Mac OS X 10.8; rv:21.0) Gecko/20100101 Firefox/21.0" \ -O "$x.mp3" \ "http://translate.google.com/translate_tts?tl=lv&q=$name" done < $1

Izsaukšana notiek šādi:

./google_speak.sh teksts.txt

Rezultātā iegūstam daudz mazu failiņu, ko varam lietot pēc vajadzības.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Centos 7 (systemd/udev) tīkla iekārtu nosaukumi

Ubuntu planēta - Pk, 09/19/2014 - 10:20

Centos 7 ir nomigrējis uz systemd un līdz ar to ir parādijusies itkā laba lieta, bet tajā pašā laikā kaitinoša, ir pārsauktas tīkla iekārtas. Tas darīts tāpēc, ka veco shēmu (eth0, eth1, ethX...) nebija iespējams kontrolēt, reizēm varēja gadīties ka iestartējoties draiveri pārbauda kartes un tās inicializē nepareizā secībā (pec restarta eth0 pārtop par eth1 utt.), līdz ar ko var sākties problēmas ar firewall konfigurācijām, ja serveris darbojas kā rūteris utt.

Systemd ieviesa tā saukto paredzamo ierīču nosaukumu veidošanu:

  • Iebūvetās tīkla kartes (piemēram: eno1, eno2, utt)
  • PCI slotos ievietotās kartes (piemēram: ens1, ens2, utt)
  • Kartes pēc fiziskās/ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz attiecīgās aparatūras  (piemēram: enp2s0, enp2s1, utt)
  • Kartes izmantojot mac adresi (piemēram: enx78e7d1ea46da)
  • Klasiskā ethX nosaukumu ģenerēšana (example: eth0)

Situācijā kad jums ir desktop darba stacija un par jūsu tīkla iestatījumiem rūpējas NetworkManager ir pilnīgi vienalga kā saucas iekārta jo NetworkManager izdara visu kas nepieciešams.

Itkā pēc apraksta būtu jābūt vienmēr vienādiem nosaukumiem, diemžēl dzīvē esmu sastapies ar problēmām, kad 4 portu intel karte pieceļ portus pec noklusējuma kā: eth0, eth1, eno3, eno4, veicot restartu ir eth0, eth1, eth2, eno4 principā ļoti neprognozējami un pēc karta restarta savādāk. Kad tiek lietots pxe boot un viens būvējums tiek startēts uz vairākiem serveriem mēs varam iebraukt auzās ar šiem settingiem, jo mēs īsti nevaram norādīt tīkla iestatījumus, nemaz nerunājot par bond konfigurāciju.

Risinājums ir pavisam vienkāršs ir jāizveidot links no /dev/null uz udev ruli 80-net-name-slot.rules (pimrs udev v209 versijas faila nosaukums:80-net-setup-link.rules) izpildam komandu: ln -s /dev/null /etc/udev/rules.d/80-net-name-slot.rules un restartējam serveri, un iegūstam pierastos nosaukumus ethX.

Protams to var panākt ar vēlvienu metodi, kernelim padot parametrus net.ifnames=0 un ja tiek izmantots biosdevnames, tad arī biosdevname=0. Protams ir arī iespēja nodefinēt savus tīkla iekārtu nosaukumus piemeram internet0, lan0  utt...

Sīkāk par visu šo epopeju var lasīt systemd dokumentācijā.  Es protams izlasot dokumentu saprotu kāpēc tas ir nepieciešams, jo es pats esmu saskāries ar to ka tīkla iekārtas inicializējas nepareizā secībā un ir jātaisa vēlviens servere restarts ar cerību ka šajā reizē inicializēsies pareizā secībā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Prezentēta Linux serveru vadības platforma Red Hat Satellite 6.0

Ubuntu planēta - Ce, 09/11/2014 - 13:44

Prezentēta Linux serveru infrastruktūras vadībai paredzētā platforma Red Hat Satellite 6.0, kas balstīta uz brīvā projekta Katello. Platforma nodrošina ierīču un programmatūras inventarizācijas iespējas, automatizētu programmatūras uzstādīšanu un jaunināšanu virtuālu un fizisku sistēmu grupām, konfigurāciju centralizētu pārvaldi, monitorēšanu un tml.

Red Hat Satellite ietilpst sekojošas atvērtās komponentes:

Foreman – virtuālu un fizisku sistēmu darbības un vadības nodrošināšana, automātiska sistēmu konfigurēšana, izmantojot kickstart scenārijus un Puppet moduļus, informācijas uzkrāšana problēmu diagnostikai, atskaitēm un auditam;

Katello – repozitoriju un maksas programmatūras abonementu pārvaldība;

Candlepin – Katello izmantotais rīks abonementu pārvaldei;

Pulp – Katello izmantotā platforma, kas nodrošina repozitoriju darbību – piemēram, nodrošina programmatūru pakotņu piegādi lielam skaitam lietotāju;

Hammer – komandrindas rīks ar tīmekļa saskarni;

REST API – programmātiska saskarne, kas nodrošina integrāciju ar trešās puses programmatūru;

Capsule – servisi, kas nodrošina darbību ar datu krātuvēm, DNS, DHC un konfigurācijām ar Puppet palīdzību.

Jaunākā laidiena īpatnības:

Programmatūras vadības rīku unifikācija fiziskām un mākoņdatošanas sistēmām, arī tādām, kas darbojas, izmantojot Red Hat Enterprise Virtualization, OpenStack, VMWare un Amazon EC2;

Integrācija ar Git un Puppet Forge, kas vienkāršo konfigurēšanu, izmantojot Puppet moduļu sinhronizāciju;

Iespēja pārvaldīt teritoriāli izkliedētas sistēmas;

Rīki sistēmu darbības noviržu konstatēšanai un koriģēšanai saskaņā ar definētu normālas darbības līmeni, veicot pilnīgi darbības vēstures uzskaiti;

Infrastruktūras paātrinātas izveides iespējas, izmantojot sistēmā vēl neiekļautu mezglu automātisku meklēšanu.

Neliels vecākas versijas apskats:

Kategorijas: Latvijas kopiena

Linux Centrs: OpenStreetMap aprit 10 gadi

Ubuntu planēta - Ce, 09/11/2014 - 09:48

Šogad aprit 10 gadi, kopš izveidots koprades kartēšanas projekts OpenStreetMap. Tagad tajā ir 1,7 miljoni lietotāju, vidēji 3000 lietotāju veic labojumus katru dienu.
Arī Latvijā ir aktīva OpenStreetMap kartētāju kopiena. Bieži viņu aktivitātes - kartēšanas pasākumus, ierosina pašvaldības, kas vēlas precizēt un publicēt pilsētas vai ciemata karti visiem Tīmeklī lietojamā un programmatūrā iekļaujamā veidā. Viens no veiksmīgajiem piemēriem ir Jelgavas pilsētas karte. Arī vairākas navigācijas programmas spēj lietot tieši OpenStreetMap kā datu avotu.
Apsveicu ar jubileju!

Saites:
OpenStreetMap.org
Celebrating 10 years of Open Street Map (ar smuku video vizualizāciju)

Tēma: LatvijaKategorija: Internets un tīkli
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Atvieglošot informācijas meklēšanu par ierīcēm, kas savietojamas ar brīvo programmatūru

Ubuntu planēta - Tr, 09/10/2014 - 11:31

Brīvās programmatūras Fonds kopā ar Linux distribūcijas Debian izstrādātājiem paziņojuši, ka apvieno resursus tiešsaistes kataloga h-node.org aizpildīšanai un popularizēšanai. Katalogā apkopota informācija par dažādu ierīču savietojamību ar brīvo programmatūru. Vietnē iespējams gūt priekšstatu par to, cik labi tā vai cita ierīce tiek atbalstīta, kā arī iespējams dalīties pieredzē par dažādu ierīču izmantošanu. Katalogā pieejama informācija gan par savietojamību ar atsevišķām komponentēm (video kartes un tml.), kā arī klēpjdatoru modeļiem.

Sākotnēji h-node bija paredzēts informācijas apkopošanai par ierīču darbību pilnīgi brīvās distribūcijās, kuras iesaka lietot Brīvās programmatūras Fonds. Debian GNU/Linux var pieskaitīt šādu distribūciju grupai, taču tikai gadījumos, ja izmantoti uzstādīšanas parametri pēc noklusējuma. Debian GNU/Linux ir izņēmums (formāli Debian GNU/Linux nav iekļauts pilnīgi brīvu distribūciju sarakstā), taču tas attiecināts tikai uz lietotņu “main” mapi .

Pakotnes no “contrib” un “non-free” mapēm katalogā netiek uzskaitītas, jo neatbilst brīvas programmatūras nosacījumiem. Tas nozīmē, ka ierīce netiek uzskatīta par savietojamu ar brīvo programmatūru, ja Debian komplektācijā ir derīgs draiveris, taču tas atrodas mapē “non-free” tāpēc, ka saistīts ar komerciālu programaparatūru.

Kā līdzīgus projektus var minēt:

  • Component catalog – kompānijas Canonical uzturēts katalogs par savietojamām ierīcēm ar Ubuntu Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar openSUSE (sarakstu uztur lietotāju kopiena);
  • Оficiāls ierīču katalogs, kas satur informāciju par sertificētām ierīcēm izmantošanai SUSE Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar Debian GNU/Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar RHEL/CentOS;
  • linux-on-laptops.com – katalogs, kas satur informāciju par savietojamību ar dažādiem klēpjdatoru modeļiem;
  • Katalogs ar skaņu ierīcēm, kuras atbalsta sistēma ALSA;
  • Linux HCL – serviss, kas ļauj novērtēt savietojamību ar Linux, izmantojot diagnostikas atskaites no MS Windows vides. Šeit iespējams noskaidrot jau pirms Linux distribūcijas uzstādīšanas – kuri moduļi apkalpos to vai citu ierīci, kā arī ierīces, ar kurām, iespējams, radīsies problēmas.
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Izmaiņas KDE laidienu publiskošanas sistēmā

Ubuntu planēta - Pr, 08/25/2014 - 09:37

Darbvirsmas vides KDE izstrādātāji paziņojuši par izmaiņām jaunu versiju publiskošanas shēmā – mainīsies komplekta KDE Applications laidienu nosaukumu principi, kā arī visu KDE komponentu izstrādes cikls. Gaidāmais KDE Applications laidiens, kas plānots decembrī, iznākšot ar numuru 4.12, nevis 4.15, kā bija plānots. Šo izmaiņu pamatā esot KDE SC (Software Compilation) sadalīšana atsevišķās komponentēs – KDE Platform bibliotēkās, KDE Applications lietotnēs un KDE Workspaces darbvirsmā, kas turpmāk tikšot izstrādāti neatkarīgos izstrādes ciklos. KDE Software Compilation laidieni vairs netikšot veidoti.

Ņemot vērā, ka KDE Applications turpmāk izlaidīs neatkarīgi no platformas un darbvirsmas, lai izvairītos no pārpratumiem, mainīsies arī lietotņu komplekta versiju numerācija. Numerācija 5.x tiks saglabāta priekš KDE Frameworks un KDE Plasma, bet lietotnes vairs nepiesaistīs KDE atzariem. Jauni KDE Frameworks 5.x laidieni tagad iznāks katru mēnesi, nozīmīgi KDE Plasma 5.x laidieni būšot katru ceturksni, bet būtiski KDE Applications jauninājumi – reizi 4 mēnešos. Koriģējošie KDE Workspaces 4.11 jauninājumi iznākšot vēl apmēram gadu.

Neliels videoieskats izstrādē esošajā KDE5:

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Projekts TCP Stealth kā atbilde specdienestu aktivitātēm Tīmeklī

Ubuntu planēta - Pk, 08/22/2014 - 15:41

Brīvās programmatūras Fonds paziņojis, ka Tīmeklī konstatētas aktivitātes, kas liecinot par ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Austrālijas un Jaunzēlandes specdienestu operācijas veikšanu ar mērķi izveidot visa Tīmekļa serveru pilnīgu datubāzi.

Operācijas kodētais nosaukums ir HACIENDA un tā pieminēta virknē dokumentu, kurus publiskojis Edvards Snoudens. Operācijas ietvaros tiek veikta 27 valstīs izvietoto serveru portu skenēšana un datu bāzes izveide, kurā tiek saglabāti tādi parametri kā serverī izmantotā operētājsistēma un atvērtie porti. Izmantojot šo datubāzi, specdienesti var noteikt potenciāli ievainojamās sistēmas, lai tās pārņemtu savā kontrolē specoperāciju veikšanai. HACIEND veikšanas laikā tiekot izmantoti civilo datorsistēmu skaitļošanas resursi, kā arī šīs civilās sistēmas tiekot izmantotas pēdu slēpšanai.

Kā atbildi pret šīm aktivitātēm programietvara GNUnet izstrādātāji izveidojuši tehnoloģijas ar nosaukumu TCP Stealth, kas ļauj slēpt piedāvātos tīklošanas servisus. Strādājošs prototips klienta-servera komunikācijai pieejams Linux kodola ielāpa un bibliotēkas libknockify veidā, kas nodrošina TCP Stealth atbalstu bez modifikāciju ieviešanas darbstaciju un serveru izmantotajās programmās.

TCP Stealth metode nodrošina savienojuma izveidi tikai pēc slēpta autentificēšanas procesa pabeigšanas. Gaidāms, ka lielu interesi jaunās tehnoloģijas izmantošanā izrādīs tādi projekti kā Tor un OpenSSH.

Sīkāk par TCP Stealth darbību var iepazīties, noskatoties šo video.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: MD/RAID6 konstatēta problēma, kas var novest pie datu zaudējuma

Ubuntu planēta - Tr, 08/20/2014 - 09:34

Neil Brown, kurš ir galvenais pakotnes mdadm un RAID masīvu darbību nodrošinošās apakšistēmas izstrādātājs Linux videi, brīdina par nopietnas md/raid6 problēmas konstatēšanu, kura noteiktos apstākļos var novest pie datu zudumiem RAID6 datu krātuvēs. Problēma izpaužas, sākot ar Linux kodola versiju 2.6.32. Kā viens no problēmas izpausmes iemesliem minēta masīva dubultā degradācija (divu disku tehniskas problēmas), viena vai abu bojāto disku atjaunošana un bloka ieraksts masīvā.

Problēma neparādās RAID6 ikdienas darbībā, kā arī atjaunojot datus, ja bijušas tehniskas problēmas ar vienu disku, kā arī, ja nav izmantots disks atjaunošanai dubultas degradācijas gadījumā. Kā viens no problēmas apiešanas veidiem esot “karstajai atjaunošanai” (hot spare) paredzēto rezerves disku dzēšana, kas neļaus automātiski uzsākt atjaunošanas procesu un neradīs apstākļus, kas var novest pie datu zuduma.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Vai Minhenei ar Linux sākušās problēmas?

Ubuntu planēta - Ot, 08/19/2014 - 07:19

Izskatās, ka Minhenes pašvaldība izskata iespējas dažos sektoros pāriet no Linux atpakaļ uz Windows. Tā vismaz izteicies pilsētas otrais mērs Josef Schmid, vēsta laikraksts Süddeutsche Zeitung. Atkal un atkal lietotāji esot sūdzējušies par sistēmas izmantošanu. Par pilnīgu migrāciju atpakaļ uz Windows vidi pagaidām neviens nerunā.

Plānots izveidot neatkarīgu ekspertu grupu, kas izvērtēs apkopotās sūdzības un sniegs atzinumu par to, vai nepieciešams mainīt darba vidi.

Atgādināsim, ka Minhene ir pirmā pilsēta, kurā valsts iestādēs veikta pilnīga datorsistēmu migrācija uz Linux.

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: 2014. gada LAKA biedru kopsapulce

Ubuntu planēta - Sv, 08/17/2014 - 23:46

2014. gada 19. septembrī 19:00 Latvijas Universitātes Linux Centrā 32. kabinetā notiks ikgadējā Latvijas Atvērtā Koda asociācijas biedru kopsapulce.

Sapulcē ievēlēsim jauno valdi un valdes priekšsēdētāju, un revidentu, kā arī apspriedīsim gada laikā padarīto un nākotnes ieceres. Aicināti esošie biedri un pārējie interesanti.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Linusa Torvalda darba vieta

Ubuntu planēta - Sv, 07/20/2014 - 22:58

Organizācijas Linux Foundation YouTube kanālā publicēts interesants video, kurā demonstrēta Linux kodola “tēva” Linusa Torvalda darba vieta. Interesanti, ka strādāt iespējams ne tikai stāvot, bet tā aprīkota ar skrejceliņu, kas Linusam ļauj uzturēt sevi formā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Vairums Microsoft patentu, kas saistīti ar Android, nevarot būt komerciāli licencēti

Ubuntu planēta - Pr, 07/14/2014 - 10:25

Kompānija M-Cam, kuras specializācija ir pakalpojumu sniegšana intelektuālā īpašuma un nemateriālo aktīvu pārvaldīšanas jomā, izanalizējusi nesen atklātos 310 patentus, kurus kompānija Microsoft izmanto, lai ievāktu nodevas par Android platformas izmantošanu. Uz kopējā pantentu skaita fona, kas skar Android platformu, Microsoft patentu daļa novērtēta kā niecīga par spīti Microsoft pūliņiem prezentēt sava intelektuālā īpašuma nozīmīgumu, ievācot nodevas par licencēšanu (apmēram USD 8 par ierīci).

Pētījumu laikā secināts, ka tikai 21% (65) no Microsoft patentiem, kas saistīti ar Android platformu, ir piemēroti komerciālai licencēšanai. Turklāt 42 no šiem patentiem ir atrasta pārklāšanās ar tehnoloģijām, kuras vēl pirms Microsoft jau patentējušas citas kompānijas. Vairums patentu, kuras Microsoft prezentē kā standartu nosakošus, patiesībā tādi neesot un esot apejami, izmantojot alternatīvas realizācijas metodes.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Pieejams CrossOver 13.2 Linux un OS X operētājsistēmām

Ubuntu planēta - Pk, 07/11/2014 - 09:27

Kompānija CodeWeavers prezentējusi Crossover 13.2, kas balstīts uz projekta Wine pirmkoda un paredzēts Windows platformai veidotu lietotņu un spēļu izmantošanai. CodeWeavers ir viens no projekta Wine galvenajiem dalībniekiem, sponsorējot tā izstrādi, kā arī atgriežot projektam apmēram 98% visu jauninājumu, kas izstrādāti komerciālajiem produktiem. CrossOver 13.2 atvērto komponentu pirmkods lejuplādējams no šīs vietnes.

Jaunajā versijā mainīta pieeja uzstādīšanas procesam Linux vidē. Iepriekš, uzstādot CrossOver, tika instalēts minimāls papildlietotņu skaits, taču tagad tiek instalētas arī tās pakotnes, kas visbiežāk tiek izmantotas populārāko Windows programmu darbības nodrošināšanai.

Crossover Linux versijas izmantošana

Crossover OS X versijas izmantošana

Kategorijas: Latvijas kopiena

Viesturs Zariņš: Asmeņu maiņa #2

Ubuntu planēta - Ce, 07/10/2014 - 16:47

Pirmajā asmeņu maiņā mēneša laikā tie bija lupatās. 

Vakar veicu otro maiņu, nu jau pēc 2 mēnešiem. Rezultāts krietni iepriecinošāks:

Asmenis bija palicis neasāks, bet vēl visnotaļ gluds un lietojams. 

Apliku otrādi – ar aizmuguri uz priekšu un pļauj tālāk.

Pieņemu ka pirmā mēneša robiem pie vainas ir pirms tam veiktā augsnes vertikulācija. Kas vienkārši uzdzinusi augšā visādus akmentiņus. 


Kategorijas: Latvijas kopiena

Atvērtās pasaules jaunumi: Jaunumus par atvērto pirmkodu meklē Kursors.lv

Ubuntu planēta - Tr, 07/09/2014 - 10:36

Šis projekts pakāpeniski atmirs, ja vien kāds to nevēlēsies pārņemt. Domāju, ka pienācis laiks atvērtā pirmkoda jaunumus nepublicēt savrupā vietnē, jo tā ir informācijas tehnoloģiju industrijas sastāvdaļa, tāpēc manus rakstus turpmāk var meklēt vietnē Kursors.lv.

Līdzīgi raksti
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Apturēta reālā laika režīma nodrošināšanas izstrāde Linux kodolam

Ubuntu planēta - Tr, 07/09/2014 - 09:15

Tomass Gleiksners (Thomas Gleixner), Linux kodola RT (realtime) atzara galvenais izstrādātājs un uzturētājs, ir paziņojis, ka zaudējis motivāciju tālākai projekta attīstīšanai, jo korporācijas visu laiku barojot ar dažādiem solījumiem un parazitējot, izmantojot viņa darba rezultātus, taču neko nedodot pretī. Pēc piecpadsmit gadu ilga darba viņš nolēmis darbu pie kodola “ielāpu” izstrādes samazināt līdz minimumam.

Paziņojumā minēts, ka apturēts darbs pie jaunu tehnisku iespēju ieviešanas, kā arī apturēta jau sagatavoto jauninājumu iekļaušana Linux 3.16-rt versijā. Tiek apturēti arī visi darbi “rt” atzara papildinājumu iekļaušanai Linux kodola pamatversijā. Principā, visa darbība būs vērsta tikai uz to, lai nodrošinātu jau realizēto produktu tehnisko atbalstu.

Tomass esot noguris no tā, ka viss jādara vienam pašam, bet kompāniju ieguldījums esot minimāls un visi mēģinājumi saņemt papildfinansējumu beidzoties tikai ar solījumiem palīdzēt. Vienlaikus jāpiezīmē, ka, spriežot pēc ierakstiem žurnālfailos (logfiles), viņa izstrādātie papildinājumi ir ļoti pieprasīti un tos izmanto daudzas lielas kompānijas. Agrāk situācija esot bijusi paciešama, taču pēdējā laikā Tomass vairs neredzot iespējas turpināt darbu, jo to viņam neviens neapmaksā, bet dzīvot taču vajag. Vēl vairāk, – pastāvot aizdomas, ka viņu gribot izspiest no projekta galvenā uzturētāja statusa ar mērķi pilnībā pārņemt kontroli pār projektu.

Papildinformācijai jāpiebilst, ka Linux kodola “rt” atzara ietvaros tiek izstrādāti “ielāpi” reāllaika režīma nodrošināšanai (Realtime-Preempt, PREEMPT_RT jeb “-rt”). Linux kodolu ar šiem ielāpiem savās komerciālajās distribūcijās izmanto MontaVista, Red Hat, IBM un Novell. Pēdējo gadu laikā Tomass paveicis gigantisku darbu un sinhronizējis “rt” papildinājumu izstrādi ar aktuālo Linux kodola pamatversiju, kā arī sācis darbu pie tā, lai nodrošinātu “rt” atzara izstrādes pakāpenisku saplūšanu ar Linux kodola pamatversijas izstrādes procesu.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Iznākusi Linux distribūcija CentOS 7.0

Ubuntu planēta - Ot, 07/08/2014 - 17:20

Prezentēta Linux distribūcija CentOS 7.0, kas būvēta uz komerciālās distribūcijas Red Hat Enterprise Linux (RHEL) 7.0 pirmkoda un ir pilnībā savietojama ar RHEL. Lejupielādei pieejama pamatkomplektācija DVD formātā (4 Gb), NetInstall komplektācija uzstādīšanai no tīkla (370 Mb), komplektācija uzstādīšanai USB zibatmiņā (7 Gb) un Live-komplektācijas ar GNOME (1.1 Gb) un KDE (1.2 Gb) darbvirsmas vidēm. CentOS 7 pieejams tikai x86_64 arhitektūrai.

CentOS 7.0 ir pirmais nozīmīgais produkts, kas iznācis pēc projekta pāriešanas kompānijas Red Hat paspārnē. Ātrākai CentOS izstrādei gan CentOS, gan RHEL pirmkodi izvietoti vienā Git repozitorijā. Salīdzinot ar iepriekšējiem laidieniem, CentOS jaunā versijā izmantots sākotnējo komplektāciju publiskas izvērtēšanas modelis, kuras ietvaros sākotnējās testēšanas process bija pieejams visiem gribētājiem.

CentOS izstrādātāji sola, ka jauninājumu iznākšana kavēšoties tikai 24-48 stundas salīdzinot ar to ieviešanu RHEL. Galvenās īpatnības un atšķirības aprakstītas šeit.

Tīmeklī jau pieejams entuziastu izveidots instalēšanas procesa apraksts.

Kategorijas: Latvijas kopiena