Galvenā izvēlne

Subscribe to Linux Centrs apkopotājs - Latvijas kopiena

Latvijas kopiena

Kursors.lv: Pāreja uz Linux un Android kā Jaunā gada apņemšanās

Ubuntu planēta - Ot, 12/09/2014 - 01:50

Kad pirms nedēļas Varšavā intervēju vienu no Kaspersky Lab drošības speciālistiem, mans pirmais viņam uzdotais jautājums bija par ierīcēm, ko viņš izmanto ikdienā. Uzdodot šādu jautājumu, es gribēju izprast kā šis drošības profesionālis uztver tehnoloģijas un kādus rīkus viņš izmanto ikdienā.

Atbilde mani necik neizbrīnīja – viņš ikdienā izmanto Android darbinātu viedtālruni un kā datoru operētājsistēmu izvēlas Linux. Savu izvēli viņš pamatoja ar to, ka abas sistēmas ļauj viņam pilnībā kontrolēt savas ierīces un darbošanās ar atvērtā pirmkoda projektiem motivē nemitīgi apgūt jaunas zināšanas un pilnveidoties.

Nu jau esmu atpakaļ Latvijā, tomēr šī saruna man joprojām neliek mieru. Šajā dienās es daudz domāju par ierīcēm un tehnoloģijām ar kurām saskaros ikdienas solī. Liela daļa no tām ir smuki nopulēti un burtiskā nozīmē spīdīgi komerciāli produkti, kas vairāk vai mazāk lieliski kalpo kā darbarīki noteiktu uzdevumu veikšanai, tomēr nemotivē saprast kas notiek zem to spīdīgajiem korpusiem. OK, nemotivē vēl ir maigi teikts, jo vairumā gadījumu tehnoloģiju ražotājs par visām varītēm cenšas noslēgt savus produktus un sistēmas. Tas der lielākajai daļai šo ierīču lietotāju, tomēr sevi cienošam IT cilvēkam ar to būtu jābūt par maz. Nav nekā sliktāka par stagnāciju!

Es, protams, runāju par Apple radītajām ierīcēm, kas pat neskatoties uz saviem dižciltīgajiem ciltsrakstiem visādā ziņā ir ļoti ierobežotas un attīstīties nemotivējošas. Cilvēks pēc dabas ir slinks un neies lieki kustināt savus pirkstus vai pakaļu, ja pēc tā nav lielas vajadzības. Mac, iPhone un iPad ir ierīces, kas “just works” un to lietošana ieaijā vieglā labpatikas piesātinātā miegā. Un kas ir vislabākais veids kā pamosties? Pareizi, auksta ūdens spainis. Ar to es vēlos apzīmēt pierastā nomainīšanu ar jauno un līdz šim nezināmo. Tā teikt, ir laiks izlīst laukā no komforta zonas, jo visas interesantās lietas notiek ārpus tās. Ar lielu joni tuvojas gadu mija un šis brīdis ir lielisks atskaites punkts, kad tiek iedomātas vai izteiktas jaunas apņemšanās un nosprausti mērķi turpmākajam gadam.

OK, tas varbūt skan pārāk skaļi un bravūrīgi, tomēr es pats 2015. gadā vēlos izstumt sevi laukā no komforta zonas un veikt izmaiņas manā ikdienā izmantoto gadžetu klāstā. Es domāju, ka ir laiks atgriezties pie Android kā mobilo ierīču operētājsistēmas un izpētīt šo sistēmu padziļinātāk gan no tās darbības puses (veselu mūžību neesmu root’ojis ierīces un spēlējies ar ROM’iem), gan apgūt Android aplikāciju izstrādes pamatiemaņas (beidzot izlaists Android Studio 1.0). Šādām pamatzināšanām ir jābūt katra IT džentlmeņa standartkomplektā. Un arī Nexus 5 cena ir patīkami noslīdējusi (šis telefons ne tuvu nav perfekts, tomēr savulaik man ļoti, ļoti patika). Bet varbūt jāsaņemas uz OnePlus One?

Ja ar Android man iepriekš ir bijusi gana ilga un piedzīvojumiem bagāta kopdzīve, tad Linux manos datoros īsti nav spējis iedzīvoties. Esmu ar tiem spēlējies skolas darbus veicot, taču pēc visiem eksāmeniem linukšu virtuālās mašīnas ir tikušas izmēztas no datora. Lai situācija nebūtu tik rožaina, plānoju nosēdināt sevi kāda Linux darbināta datora priekšā. Ideāli jau, protams, būtu kaut kur nozūmēt manu MacBook Air un vietā sarūpēt līdzvērtīgu PC portatīvo datoru, tomēr skatos, ka sakarīgi pīšļi maksā pārlieku daudz. Iesākumam pamēģināsim iztikt ar kādu vienkāršāku Intel NUC aparātu, lai vismaz mājās nav vajadzības pieskarties aizkostajam ābolam. Pēdējās dienās nespēju no šiem mazajiem datoriem nolaist ne acu.

Patiesībā Linux apguvei būtu jāpievērš lielāka uzmanība nekā mobilajām ierīcēm, jo šīs zināšanas var noderēt, lai atvieglotu savu dzīvi (un profesionālo darbību) nākotnē. Mākoņskaitļošanas pakalpojumi un konkrēti VPSi mūsdienās ir tik lēti, ka pilnīgi škrobīgi, ka nav pietiekamu tehnisko zināšanu, lai spētu radīt un pārvaldīt dažādus risinājumus. Es patiešām uzskatu, ka aktīva darbošanās ar atvērtajām tehnoloģijām spēj dot labumu kā pašam, tā sabiedrībai kopumā. Es ikdienā redzu, ka lielākajam vairumam cilvēku nav ne mazākās nojausmas ko var paveikt ar bezmaksas tehnoloģijām un programmatūru. Un manuprāt šī situācija ir jālabo. Linux zināšanas lieti noderēs, lai iepazītos ar dzelžu urķēšanas jomu. 2015. gadam ir jābūt tam gadam, kad beidzot jātiek pie sava Raspberry Pi vai tamlīdzīga minidatora un jāiemācās to ne tikai palaist, bet arī izveidot no tā kādu praktiski noderīgu projektu.

Pirms nedēļas padevos uz e-pastu atsūtītā Safari Books Online gada abonementa atlaides kupona kārdinājumam un nu vismaz iekšēji visu gadu sevi spiedīšu lasīt, lai kaut kā ar zināšanām un gandarījumu aizvietotu investēto naudu. Ar nepacietību gaidu Safari Queue aplikācijas versiju Android ierīcēm.

Var jau būt, ka tas viss ir māņi un patiesībā esmu patiešām slinks cilvēks, kas nespēj sevi piespiest apgūt jaunas lietas un mierinājumam meklē visādas atrunas. Bet vienu gan es zinu skaidri – nav panākumu bez darba. Tātad, ir jāsaņemas un jāsāk darīt. Man šobrīd nav skaidra mērķa, ko darīt ar zināšanām, ko plānoju iegūt, tomēr es ticu, ka idejas nespēj rasties tukšā vietā un jaunu tehnoloģiju un rīku apguve radīs gan idejas, ko ar zināšanām iesākt, gan iespējas kā zināšanas likt lietā.

Vai es domāju, ka viss augstāk minētais būs viegla pastaiga parkā? Nē! Vai tas būs interesanti un noderīgi? O, jā! Nu, tad, bring it on!!!

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Trešdienas tikšanās par sociālajiem tīkliem

Ubuntu planēta - Tr, 11/12/2014 - 00:15

Šodien, 12. novembrī paskatīsimies, ko var izdarīt ar alternatīvām ierastajam Facebook un Twitter, piemēram, izmantojot atvērtos un decentralizētos Diaspora un Status.Net.

Aicināti visi interesanti. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Trešdienas tikšanās par systemd un RedHat 7

Ubuntu planēta - Ot, 11/04/2014 - 20:15

Joprojām regulāri tiekamies klātienē trešdienās, lai gan ne vienmēr par to izziņojam. Rīt, 5. novembrī tematiski apskatīsim systemd un RedHat 7. Aicināti visi interesanti. Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Ja arī kādu citu trešdienu gribas parunāties par FOSS, bet šeit nav ziņu, droši par tikšanos pārliecinieties turpat. Šī un nākamās tikšanās norit 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Vagrant

Ubuntu planēta - Ot, 10/14/2014 - 11:40

Ir tāda lieta kā Vagrant, iespējams daudzi no jums jau viņu ir iepazinuši, bet iespējams kādam tā lieta būs kā jaunums. Daudziem programmētājiem/administratoriem iesācējiem patīk testēt lietas uz sava datora, tas ir ik pa reizei to pārinstalējot, jo atkal kaut ko testējot ir sanācis salauzt, man pašam kādreiz bija tāda pati problēma, tad iepazinos ar Virtualbox, bet tur ak tu šaize katru reizi kad savajagās citu OS testēt jāliek viss no nulles, un tas ir laikietilpīgi, tāpēc beidzot esmu izaudzis līdz risinājumam kas saucas Vagrant.

Kas tad ir Vagrant un ko viņš ziemā ēd. Vagrant principā ir jūsu lokālo virtuālo serveru menedžeris, ar to var uzlikt jaunu, jau sagatavotu OS neilgā laikā (atkarīgs no internetu pieslēguma). Ar Vagrant mēs varam panākt ka piemēram izstrādātāju komandai ir vienāda testa vide un tā var atrasties pie katra no izstrādātājiem uz viņa lokālā datora.

Kā tad to zvēru lietot jautāsiet?

  • Vispirms jums būs nepieciešams uzinstalēt  Virtualbox (der arī VMware,Hyper-V,docker) kurš ir visizplatītākais vagrant provaideris.
  • Tad jums būs nepieciešams uzinstalēt pašu Vagrant, dodieties uz vagrantup.com un instalējiet savam OS atbilstošu versiju.
  • Dodamies uz vagrantcloud.com, atrodam mums nepieciešamo OS (piemēram centos 6.5)
  • Atverat konsoli (windows vidē ieteiktu lietot powershell)  un rakstam: vagrant init chef/centos-6.5 (šo komandu jums piedāvā arī vagrantcloud lapā)
  • Uzreiz pēc init komandas esošajā direktorijā ir izveidots fails Vagrantfile kurā ir visa nepieciešamā konfigurācija, un kuru palabojot var panākt izmaiņas virtuālā servera iestatījumos (RAM/CPU/IP/Forwarded ports)
  • Kad esam veikuši nepieciešamās izmaiņas (ja tādas bija nepieciešamas) tad varam startēt jauno virtuālo serveri ar komandu vagrant up (šajā brīdī iespējams būs nedaudz jāuzgaida jo tiks lejupielādēts jau gatavs OS)
  • Kad OS piestartēts varam rakstīt vagrant ssh atrodoties tajā pašā direktorijā kur vagrantfails, un būsim jau tikko svaigi uzinstalētajā OS.

Pēc noklusējuma visās vagrantcloud OS ir lietotājs vagrant, kuram nedroša privātā atslēga atrodas vagranta konfigurācijas direktorijā, ja vēlaties pieslēgties piemēram ar putty, tad var norādīt šo key, vai izmantot noklusējuma paroli kas ir vagrant, arī root parole ir vagrant. 

Protams ja jums nepatīk kāda no piedāvātajām OS, jūs varat izveidot arī paši savu, tas gan ir nedaudz piņķerīgs process ja neesat serveru administrators vai vismaz uz tu ar linux konsoli un komandām.

Var laist arī vairākus virtuālos serverus vienlaicīgi, atkarīgs no jūsu darbstacijas resursu apjomiem. Tieši vagrant, jeb virtualbox nepieciešamības dēļ manā darba stacijā ir 32 GB RAM un CPU ar 8 korēm, līdz ar ko es droši varu lietot vairākus virtuālos serverus paralēli un pat nejust ka man viņi darbojas.

Nianse, ja esam kaut ko salauzuši virtuālajā OS, varam veikt komandu vagrant destroy, un pēc tam atkal vagrant up, un virtuālais serveris būs sākotnējā stadijā.

Ja ir interese varu paturpināt tēmu par vagrant provisioning iespējām.

© Atoms.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: Audiogids no pasākuma "Pastnieks meklē vēstuli"

Ubuntu planēta - Tr, 09/24/2014 - 23:24

Mums ar draugiem no enkurs.org nu jau labu laiku ir viena tāda nodarbe uz rudens pusi—šogad jau devīto gadu pēc kārtas mēs rīkojām pasākumu Pastnieks meklē vēstuli, kas sevī ietver orientēšanos pilsētā Rīga un tās sabiedriskā transporta maršrutos. savu devu erudīcijas, fiziskās un morālās izturības.

Kā jau bieži vien sanāk, organizatoriskie sīkumi mēdz ievilkties un liela daļa darba arī šoreiz tika darīts pēdējā brīdī. Tā gadījās arī ar vienu no uzdevumiem, par ko bija atsevišķas īpaši pozitīvas atsauksmes—Pastnieka audiogidu pa šobrīd rekultivējamo bijušo Pļavnieku izgāztuvi. Pavisam pāris dienas pirms pasākuma Ar Ediju un Kaspi agrā rīta stundā devām izlūkos, safilmējot kaut kādu materiālu, lai vēlāk mājās saliktu kopā ideju.

Tā arī sanāca, pirmais prototips tapa ar Google Translate izrunas robotu (der arī latviešu valodai), bet fināla versiju ierunāja Tilde birojs. Teksti un lirika: es un Kaspis ©.

Šeit arī piedāvāju noklausīties gala versiju (lejupielāde):

Un arī vienu no Google darba versijām (lejupielāde):

Ja ir vēlme šo ekskursiju iziet, jādodas uz šo te punktu. Dalībniekiem katram jautājumam vēl bija pieejami četri atbilžu varianti.

Tehniski domājošajiem beigās bonusā skripts, ar kuru teksta failu pārvērst Google ierunātos MP3 failiņos. Jāņem gan vērā, ka:

  • teksta failā teikumus liekam katru savā rindiņā;
  • rindiņa nevar būt īpaši gara, jāiekļaujas zem 10 sekundēm;
  • ja aizrausieties ar apjomu, visdrīzāk, ka Google nobanos jūsu IP adresi;
  • iespējams, ka jāpielāgo user-agent lauks, jo wget iebūvētie jau ir nobanoti;
  • failus vienā mp3 var apvienot ar mp3wrap, ja vajag pauzes pa vidu, tad noderēs gatavi tukšie faili.
#!/bin/bash row=0 while read line do row=$((row+1)) name=$line x=$row while [ ${#x} -ne 3 ]; do x="0"$x done wget --header="Accept: text/html" \ --user-agent="Mozilla/5.0 (Macintosh; Intel Mac OS X 10.8; rv:21.0) Gecko/20100101 Firefox/21.0" \ -O "$x.mp3" \ "http://translate.google.com/translate_tts?tl=lv&q=$name" done < $1

Izsaukšana notiek šādi:

./google_speak.sh teksts.txt

Rezultātā iegūstam daudz mazu failiņu, ko varam lietot pēc vajadzības.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Centos 7 (systemd/udev) tīkla iekārtu nosaukumi

Ubuntu planēta - Pk, 09/19/2014 - 10:20

Centos 7 ir nomigrējis uz systemd un līdz ar to ir parādijusies itkā laba lieta, bet tajā pašā laikā kaitinoša, ir pārsauktas tīkla iekārtas. Tas darīts tāpēc, ka veco shēmu (eth0, eth1, ethX...) nebija iespējams kontrolēt, reizēm varēja gadīties ka iestartējoties draiveri pārbauda kartes un tās inicializē nepareizā secībā (pec restarta eth0 pārtop par eth1 utt.), līdz ar ko var sākties problēmas ar firewall konfigurācijām, ja serveris darbojas kā rūteris utt.

Systemd ieviesa tā saukto paredzamo ierīču nosaukumu veidošanu:

  • Iebūvetās tīkla kartes (piemēram: eno1, eno2, utt)
  • PCI slotos ievietotās kartes (piemēram: ens1, ens2, utt)
  • Kartes pēc fiziskās/ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz attiecīgās aparatūras  (piemēram: enp2s0, enp2s1, utt)
  • Kartes izmantojot mac adresi (piemēram: enx78e7d1ea46da)
  • Klasiskā ethX nosaukumu ģenerēšana (example: eth0)

Situācijā kad jums ir desktop darba stacija un par jūsu tīkla iestatījumiem rūpējas NetworkManager ir pilnīgi vienalga kā saucas iekārta jo NetworkManager izdara visu kas nepieciešams.

Itkā pēc apraksta būtu jābūt vienmēr vienādiem nosaukumiem, diemžēl dzīvē esmu sastapies ar problēmām, kad 4 portu intel karte pieceļ portus pec noklusējuma kā: eth0, eth1, eno3, eno4, veicot restartu ir eth0, eth1, eth2, eno4 principā ļoti neprognozējami un pēc karta restarta savādāk. Kad tiek lietots pxe boot un viens būvējums tiek startēts uz vairākiem serveriem mēs varam iebraukt auzās ar šiem settingiem, jo mēs īsti nevaram norādīt tīkla iestatījumus, nemaz nerunājot par bond konfigurāciju.

Risinājums ir pavisam vienkāršs ir jāizveidot links no /dev/null uz udev ruli 80-net-name-slot.rules (pimrs udev v209 versijas faila nosaukums:80-net-setup-link.rules) izpildam komandu: ln -s /dev/null /etc/udev/rules.d/80-net-name-slot.rules un restartējam serveri, un iegūstam pierastos nosaukumus ethX.

Protams to var panākt ar vēlvienu metodi, kernelim padot parametrus net.ifnames=0 un ja tiek izmantots biosdevnames, tad arī biosdevname=0. Protams ir arī iespēja nodefinēt savus tīkla iekārtu nosaukumus piemeram internet0, lan0  utt...

Sīkāk par visu šo epopeju var lasīt systemd dokumentācijā.  Es protams izlasot dokumentu saprotu kāpēc tas ir nepieciešams, jo es pats esmu saskāries ar to ka tīkla iekārtas inicializējas nepareizā secībā un ir jātaisa vēlviens servere restarts ar cerību ka šajā reizē inicializēsies pareizā secībā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Prezentēta Linux serveru vadības platforma Red Hat Satellite 6.0

Ubuntu planēta - Ce, 09/11/2014 - 13:44

Prezentēta Linux serveru infrastruktūras vadībai paredzētā platforma Red Hat Satellite 6.0, kas balstīta uz brīvā projekta Katello. Platforma nodrošina ierīču un programmatūras inventarizācijas iespējas, automatizētu programmatūras uzstādīšanu un jaunināšanu virtuālu un fizisku sistēmu grupām, konfigurāciju centralizētu pārvaldi, monitorēšanu un tml.

Red Hat Satellite ietilpst sekojošas atvērtās komponentes:

Foreman – virtuālu un fizisku sistēmu darbības un vadības nodrošināšana, automātiska sistēmu konfigurēšana, izmantojot kickstart scenārijus un Puppet moduļus, informācijas uzkrāšana problēmu diagnostikai, atskaitēm un auditam;

Katello – repozitoriju un maksas programmatūras abonementu pārvaldība;

Candlepin – Katello izmantotais rīks abonementu pārvaldei;

Pulp – Katello izmantotā platforma, kas nodrošina repozitoriju darbību – piemēram, nodrošina programmatūru pakotņu piegādi lielam skaitam lietotāju;

Hammer – komandrindas rīks ar tīmekļa saskarni;

REST API – programmātiska saskarne, kas nodrošina integrāciju ar trešās puses programmatūru;

Capsule – servisi, kas nodrošina darbību ar datu krātuvēm, DNS, DHC un konfigurācijām ar Puppet palīdzību.

Jaunākā laidiena īpatnības:

Programmatūras vadības rīku unifikācija fiziskām un mākoņdatošanas sistēmām, arī tādām, kas darbojas, izmantojot Red Hat Enterprise Virtualization, OpenStack, VMWare un Amazon EC2;

Integrācija ar Git un Puppet Forge, kas vienkāršo konfigurēšanu, izmantojot Puppet moduļu sinhronizāciju;

Iespēja pārvaldīt teritoriāli izkliedētas sistēmas;

Rīki sistēmu darbības noviržu konstatēšanai un koriģēšanai saskaņā ar definētu normālas darbības līmeni, veicot pilnīgi darbības vēstures uzskaiti;

Infrastruktūras paātrinātas izveides iespējas, izmantojot sistēmā vēl neiekļautu mezglu automātisku meklēšanu.

Neliels vecākas versijas apskats:

Kategorijas: Latvijas kopiena

Linux Centrs: OpenStreetMap aprit 10 gadi

Ubuntu planēta - Ce, 09/11/2014 - 09:48

Šogad aprit 10 gadi, kopš izveidots koprades kartēšanas projekts OpenStreetMap. Tagad tajā ir 1,7 miljoni lietotāju, vidēji 3000 lietotāju veic labojumus katru dienu.
Arī Latvijā ir aktīva OpenStreetMap kartētāju kopiena. Bieži viņu aktivitātes - kartēšanas pasākumus, ierosina pašvaldības, kas vēlas precizēt un publicēt pilsētas vai ciemata karti visiem Tīmeklī lietojamā un programmatūrā iekļaujamā veidā. Viens no veiksmīgajiem piemēriem ir Jelgavas pilsētas karte. Arī vairākas navigācijas programmas spēj lietot tieši OpenStreetMap kā datu avotu.
Apsveicu ar jubileju!

Saites:
OpenStreetMap.org
Celebrating 10 years of Open Street Map (ar smuku video vizualizāciju)

Tēma: LatvijaKategorija: Internets un tīkli
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Atvieglošot informācijas meklēšanu par ierīcēm, kas savietojamas ar brīvo programmatūru

Ubuntu planēta - Tr, 09/10/2014 - 11:31

Brīvās programmatūras Fonds kopā ar Linux distribūcijas Debian izstrādātājiem paziņojuši, ka apvieno resursus tiešsaistes kataloga h-node.org aizpildīšanai un popularizēšanai. Katalogā apkopota informācija par dažādu ierīču savietojamību ar brīvo programmatūru. Vietnē iespējams gūt priekšstatu par to, cik labi tā vai cita ierīce tiek atbalstīta, kā arī iespējams dalīties pieredzē par dažādu ierīču izmantošanu. Katalogā pieejama informācija gan par savietojamību ar atsevišķām komponentēm (video kartes un tml.), kā arī klēpjdatoru modeļiem.

Sākotnēji h-node bija paredzēts informācijas apkopošanai par ierīču darbību pilnīgi brīvās distribūcijās, kuras iesaka lietot Brīvās programmatūras Fonds. Debian GNU/Linux var pieskaitīt šādu distribūciju grupai, taču tikai gadījumos, ja izmantoti uzstādīšanas parametri pēc noklusējuma. Debian GNU/Linux ir izņēmums (formāli Debian GNU/Linux nav iekļauts pilnīgi brīvu distribūciju sarakstā), taču tas attiecināts tikai uz lietotņu “main” mapi .

Pakotnes no “contrib” un “non-free” mapēm katalogā netiek uzskaitītas, jo neatbilst brīvas programmatūras nosacījumiem. Tas nozīmē, ka ierīce netiek uzskatīta par savietojamu ar brīvo programmatūru, ja Debian komplektācijā ir derīgs draiveris, taču tas atrodas mapē “non-free” tāpēc, ka saistīts ar komerciālu programaparatūru.

Kā līdzīgus projektus var minēt:

  • Component catalog – kompānijas Canonical uzturēts katalogs par savietojamām ierīcēm ar Ubuntu Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar openSUSE (sarakstu uztur lietotāju kopiena);
  • Оficiāls ierīču katalogs, kas satur informāciju par sertificētām ierīcēm izmantošanai SUSE Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar Debian GNU/Linux;
  • Saraksts ar ierīcēm, kas savietojamas ar RHEL/CentOS;
  • linux-on-laptops.com – katalogs, kas satur informāciju par savietojamību ar dažādiem klēpjdatoru modeļiem;
  • Katalogs ar skaņu ierīcēm, kuras atbalsta sistēma ALSA;
  • Linux HCL – serviss, kas ļauj novērtēt savietojamību ar Linux, izmantojot diagnostikas atskaites no MS Windows vides. Šeit iespējams noskaidrot jau pirms Linux distribūcijas uzstādīšanas – kuri moduļi apkalpos to vai citu ierīci, kā arī ierīces, ar kurām, iespējams, radīsies problēmas.
Kategorijas: Latvijas kopiena