Galvenā izvēlne

Subscribe to Linux Centrs apkopotājs - Latvijas kopiena

Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 011

Ubuntu planēta - Pk, 03/27/2015 - 17:09

Šodien raksts par Mūrnieku ielu Rīgā.

Vikipēdijā ir iesākts darbs pie visu Rīgas ielu aprakstīšanas. Tas gan ir patālu no pabeigta, bet šodienas rakstu projektam veltīju sakarā ar to, ka Rīgas pašvaldība publicējusi savus Atvērtos Datus, tur iekļaujot arī informāciju par Rīgas ielu garumiem. Vikipēdijai tas nozīmē pietiekami kvalitatīvu atsauci, lai gan izskanējušas dažādas atsauksmes par datu korektumu. Taču tas tā pat palīdz labot kļūdas, kas iegūtas uzmērot ielu garumu tiešsaistes karšu pakalpojumos.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 010

Ubuntu planēta - Ce, 03/26/2015 - 23:52

Desmitā diena manā personīgajā Vikimaratonā.

Šodienas tēma: Velosipēda pedālis.

xc.lv forumā parādījās tēma (Vikimaratona publicitātes dēļ) ar aicinājumu radīt vairāk satura latviski par velo tēmu. Te nu būs. Kādam jau jāsāk pirmajam, varbūt tas kādu pamudina.

Jāsaka, ka izejmateriāls – angliskās Vikipēdijas teksts nekāds kvalitatīvais nebija, tāpēc ar pliku tulkošanu nenodarbojos. Problēmas sagādā arī latviski neesošā terminoloģija.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 009

Ubuntu planēta - Tr, 03/25/2015 - 23:59

Šodien raksts par upi Bulgārijā: Jantra.

Ģeogrāfijas raksti ir viegla tēma Vikipēdijas rakstam. Tajos nekas daudz nemainās un vienreiz uzrakstīts, tas būs aktuāls vēl ilgi. Šeit ir viens bet: latviešu valoda mums ir tāda īpaša, kurā ir korekti jāatveido svešvalodu īpašvārdi. Ja to grib darīt pareizi, tad ir jāņem priekšraksti katrai valodai un jāpēta, kā šo burtu izrunā cienījamie bulgāri. Ja grib darīt ātri, tad var palūkot, kā to raksta krievi un atveidot caur to. Jāņem vērā, ka šādi var tikt pie kļūdām un daļai valodu krievi atveido atšķirīgi. Īsi sakot, neiespējamā misija. Turklāt, šie priekšraksti ir sagatavoti tikai daļai valodu, bet publicēti vēl mazākai valodu kopai.

Bulgāru upi, kas īsāka par Ventu, izvēlējos starptautiska rakstu konkursa ietvaros. Centrālās un Austrumu Eiropas kopienas rīko rakstu konkursu, katras valsts labākajam dāvinot iespēju aizbraukt uz pasākumu Maķedonijā. Teikšu atklāti, konkurence šeit nav liela un katram, kurš pamēģinās uzrakstīt pāris labus rakstus, ir labas izredzes. Pats esmu ārpus konkursa, jo koordinēju šo pasākumu no Latvijas puses.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 008

Ubuntu planēta - Ot, 03/24/2015 - 23:50

Šīs dienas stāsts: Magnuss Manske, viens no pirmajiem Vikipēdijas projektā iesaistītajiem programmētājiem, joprojām aktīvs Wikimedia kopienā un bez tā visa labs bioķīmiķis.

Vairāk par viņa biogrāfiju lasiet pašā rakstā. Džimiju Veilsu zina visi daudzi, bet bez tādiem kā Magnuss lielas lietas nenotiek.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 007

Ubuntu planēta - Pr, 03/23/2015 - 23:59

Šodienas ieraksts — pamestā PSRS armijas pilsētiņa Skrunda-1.

Diskutējot par Vikimaratonu un to, ko vispār cilvēki varētu meklēt latviski, nonācām pie secinājuma, ka krietni vairāk vajag informāciju par pašu Latviju. Par tēmām, kas nekur citur internetā nav.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 006

Ubuntu planēta - Sv, 03/22/2015 - 23:59

Šodienas raksts: Prey

Šī ir programma, kas, par laimi, vēl man nav noderējusi. Esmu uzlicis to uz sava telefona un laptopa. Pirmoreiz pārbaudīt darbībā to sanāca Honkongā, kad biju ielicis citu SIM karti interneta lietošanai. Pēkšņi saņēmu e-pastā ziņu, par to, ka mans telefons varētu būt nosperts. Pielikumā bija pāris kadri no telefona kameras. Seju izdevās atpazīt :)

Par šo programmu gribējās uzrakstīt arī tādu kārtīgāku bloga ierakstu, bet kaut kā bloga rakstīšana prioritāšu skalā ir krietni noslīdējusi, tāpēc pietiks ar šo rakstu Vikipēdijā.

Šodien izvēlējos “vieglāku” rakstu, jo diena bija samērā nebrīva un laiks atradās tikai autobusā atpakaļceļā no Viļņas.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 005

Ubuntu planēta - Se, 03/21/2015 - 23:44

Šodien esmu Viļņā. Tad nu raksts par vienu no tās apkaimēm, Žirmūniem. Kāpēc es esmu Viļņā un kāpēc par to vajadzētu rakstīt, droši vien nojauš daži labi daža laba pasākuma dalībnieki.

Pasākumu sarežģīja šodienas ceļš uz Viļņu un ierobežotā pieeja internetam. Vispār rakstu ir arī nedaudz plānots papildināt.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 004

Ubuntu planēta - Pk, 03/20/2015 - 18:36

Turpinām iesākto. Šodien raksts bez dziļāka pamatojuma: SYRIZA. Plosās tie grieķu sociālisti pa ES, palasīju vairāk par viņiem un pie reizes arī pārtulkoju.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 003

Ubuntu planēta - Ce, 03/19/2015 - 23:09

Trešā diena. Šīsdienas tēma, Mecingene, pilsēta Vācijā.

Šodienas izvēles pamatojums šāds: Pirms pāris nedēļām sēdējām Štutgartes lidostā, un domājot, kā lai nosit laiku, apspriedām variantus. Kāds pieminēja šo pilsētu un tās tuvumā esošo “autletu” pilsētu. Uz turieni tā arī neaizbraucām, tā vietā spēlējām zoli.

Vakar ar vēl vienu Vikipēdijas entuziastu (lasiet interviju šodienas žurnālā Ir) bijām Latvijas Radio 5 uz sarunu par Vikimaratona iniciatīvu. Saruna gan sanāca tikai vispārēji izglītojoša, bet ar to arī ir jāsāk — sabiedrībai jāskaidro, kas tas ir un kā to lietot. Sarunu noklausīties var LR arhīvā (klikšķinām uz “Klausīties” un tinam uz 2:12:40).

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 002

Ubuntu planēta - Tr, 03/18/2015 - 16:57

Liekam jaunu bildi iekšā. Papildinot iepriekšējo ierakstu — izaicinājumam oficiāli ir stingri nosacījumi: rakstam jātop katru dienu, nekādu iepriekš sagatavotu tekstu vai kavējumu. Ņemot vērā manu 365 dienu foto izaicinājumu pieredzi, nebūs viegli.

Šodienas tēma: veloorientēšanās, jebšu MTB-O. Tēmas izvēle šāda, jo pēdējā dzimšanas dienā draugi orientieristi izdomāja, ka nav man ko niekoties ar tām 200. vietām SEB tautas klasē, jāizmēģina braukt mežā ar karti. Ņēma un uzdāvināja uz stūres montējamu kartes turētāju.

Tad nu pavasarī jācer, ka nenomaldīšos. Šaubām ir pamats, pat ar GPS reizēm sanāk nonākt neceļos.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Mārtiņš Bruņenieks: #100wikidays № 001

Ubuntu planēta - Ot, 03/17/2015 - 21:47

Ar šo ierakstu uzsāku personīgo Vikipēdijas maratonu.

Iespējams, daļai no lasītājiem (ja nu tādi ir) varētu būt jaunums, ka es esmu viens no Vikipēdijas latviskās versijas senajiem lietotājiem un aptuveni kopš 2007. gada beigām arī salīdzinoši aktīvs papildinātājs.

Laika gaitā tur ir nācies novērot pietiekami daudz derīgas un citur viegli nepieejamas informācijas parādīšanos, lai būtu radusies pārliecība, ka latviskās versijas pastāvēšanai ir visai svarīga jēga un šajā hobijā notriektais laiks kādu labumu ir devis. Tieši tāpēc es arī esmu iesaistījies pirms nedēļas medijos izziņotā Latvijas Vikipēdijas maratona organizatoru konsultēšanā un arī citās aktivitātēs, kuras varbūt publiskošu vēlāk.

Šodien es uzsāku apņemšanos 100 dienas pēc kārtas publicēt rakstu latviskajā Vikipēdijā par kādu manis izvēlētu tēmu. Raksts būs vidēja apjoma, tas nevar būt īss aizmetnis. Pārsvarā nodarbošanos ar tulkošanu no angļu valodas, jo tas ir vienkāršāk kā informāciju apkopot pašam.

Šodienas izvēlētā tēma ir viens no maniem iecienītajiem tīmekļa komiksiem, xkcd. Lūk arī raksts.

Idejas autors neesmu es, bet gan bulgāru vikipēdiste Vassia, kura savukārt iespaidojās no 100 happy days izaicinājuma.

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Ceturtdienas tikšanās par Octave, R, u.c.

Ubuntu planēta - Pr, 03/16/2015 - 23:55

Nākamajā ceturtdienā rīkojam semināru, lai dalītos pieredzē par matemātikas rīkiem un atvērto pirmkodu. Aicināti savā pieredzē dalīties GNU Octave, R vai kādu citu statistikas vai skaitļošanas rīku lietotāji, kā arī pārējie interesenti.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 19. martā, 18.30 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Slackers.lv: Hostings kā piemērs darba izpratnei

Ubuntu planēta - Ce, 02/19/2015 - 22:39

Laika gaitā runājot par dažādām situācijām un lietām, kas mūsu dzīvi un ikdienu saista ar modernajām tehnoloģijām, ir nācies saprast to, kādā ir šo dažādo tehnoloģiju nozīme. Tas arvien liek domāt par to, cik svarīgi ir mācīties savā labā izmantot visas tās iespējas, ko mums var sniegt dažāda veida tehnoloģijas. Jo kā jau to varam saprast, ar to ikviens no mums var iegūt patiešām daudz un dažādu priekšrocību. Nu kaut vai, ja skatāmies uz kādā sarežģīta darba paveikšanu, tad nav šaubu, ka ar tehnoloģiju palīdzību mēs to varam ievērojami atvieglot un tajā pašā laikā nodrošināt arī daudz labākā rezultāta sasniegšanu.

Un tomēr, kā jau minēju, mums arvien ir jāmācās savā labā izmantot šīs iespējas. Ar to liekot uzsvaru uz dažādu specifisku lietu labāku apgūšanu, kas rada lielu iespaidu uz to, kā galu galā tiek veikts darbs ar tehnoloģijām. Tam ir liela nozīmē tāpēc, ka dažādu atsevišķu jautājumu nepārzināšana un nesaprašana var izraisīt zināmas problēmas, kas var pilnībā sabojāt to pieredzi, ko sniedz tehnoloģiju lietošana. Un, protams, līdz ar to var tikt traucēta kaut kādu nozīmīgu darbu izpilde. Lai šādas kļūdas netiktu pieļautas, ir ļoti svarīgi, ka tiek apgūtas dažādas lietas, kas kaut kādā veidā varētu ietekmēt darbu ar tehnoloģijām.

Nu, šeit par piemēru varētu minēt hostinga pakalpojumu izmantošanu. Par to jau šis un tas ir pieminēts, tomēr, lai atsvaidzinātu atmiņu iesaku apmeklēt mājaslapu www.tophost.lv, kur varat par to vēlreiz uzzināt dažādas noderīgas lietas. Lai vai kā, hostinga pakalpojumi lieliski norāda uz to, kādas problēmas var rasties, kad netiek pievērsta uzmanība kādam ārējam faktoram. Proti, ja mājaslapas veidošanas procesā netiek padomāts par kvalitatīvu hostinga pakalpojumu izmantošanu, tad no šī darba nav gandrīz nekādas jēgas. Jo bez hostinga izmantošanas, attiecīgā interneta vietne, pavisam vienkārši, nebūs pieejama apmeklētājiem. Un ja nu tomēr tiks izdarīta izvēle par labu vienkārši kaut kādiem pakalpojumiem, var nākties saskarties ar dažādiem traucējumiem lapas darbībā.

Un tieši tas pats attiecās vēl uz daudzām citām darbībām, kas ir saistītas ar kaut kādu uzdevumu izpildi, kas ir saistīti ar tehnoloģiju izmantošanu. Lai mēs varētu sasniegt pašus labākos rezultātus, ir jādomā par visu faktoru ievērošanu. Un nav šaubu, ka dažāda veida zināšanas, par faktoriem, kas ietekmē darbu ar tehnoloģijām, mēs varam attiecināt uz lielu skaitu dažādu situāciju. Galu galā, laika gaitā, šajā blogā mēs esam apskatījuši vairākas dažādās lietas, kas ir saistītas ar tehnoloģiju izmantošanu kaut kāda darba procesā. Un ir svarīgi saprast, ka ikvienu no šīm situācijām ietekmē vairāk vai mazāk ārējo faktoru.

Tās ir lietas, par kurām mēs visbiežāk neaizdomājamies vai arī izvēlamies tām nepievērst uzmanību. Bieži vien par spīti tam, ka mēs zinām, ka kaut kādu ietekmi šīs lietas tomēr atstāj uz darbu, kuru mēs paši veicam. Un galu galā, tas visbiežāk noved pie dažādām nepatīkamām situācijām, kas var atstāt lielu ietekmi uz veikto darbu. Tas liek saprast to, ka uz ikviena darba veikšanu ir jāskatās no dažādiem skatupunktiem. Jo tikai un vienīgi tādā veidā, ir iespējams nodrošināt nepieciešamā kvalitātes līmeņa sasniegšanu. Un līdz ar to arī tiek nodrošināts tas, ka izmainās cilvēku attieksme pret tehnoloģijām, jo samazinās kaut kādu kļūdu skaits.

Kategorijas: Latvijas kopiena

LAKA: Trešdienas tikšanās par CAD

Ubuntu planēta - Ce, 02/05/2015 - 00:05

Nākamajā trešdienā rīkojam semināru, lai dalītos pieredzē par CAD (Computer-Aided Design, datorizētā projektēšana) rīkiem un atvērto pirmkodu. Aicināti savā pieredzē dalīties FreeCAD, LibreCAD vai kādu citu CAD rīku lietotāji, kā arī pārējie interesenti.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet info@laka.lv vai vaicājiet pecisk vai RMazurs. Tikšanās norit 18.00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19, 032. kabinetā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Aivars Šterns: Tmux

Ubuntu planēta - Tr, 02/04/2015 - 11:49

Kādu brīdi esmu aizvietojis screen ar tmux. Gribas arī nedaudz ar jums padalīties ko tad tādu esmu atklājis kas pietrūka screen.

Sākumā bija grūt pierast, jo screen prefix taustiņš bija Ctrl+a, bet tmux ir Ctrl+b, no sākuma bija diezgan grūti pierast, un uz kādu laiku pārmapoju uz Ctrl+a, bet pēc kāda laika pēc darba maiņas “pazaudējot” konfigurācijas failu izdomāju ka sākšu lietot ar noklusējuma prefix taustiņu. Tā nu esmu ar to apradis un darbojas diezgan labi, kā saka visa vaina ir pieradumā.

Tālāk pastāstīšu un parādīšu pāris trikus ar tmux.

Pie pirmās lietošanas uzreiz pamanīju ka tmux ir status josla uzreiz un nav jāķimerējas pa konfigurācijas failu lai to iegūtu tādu kāda tā ir nepieciešama. Vēl protams ļoti noderīga lieta pie mūsdienu widescreen monitoriem kur platums ir diezgan liels ir iespēja sadalīt tmux logu vairākos blokos.

Ir iespēja arī ieslēgt iespēju ar peli pārvietoties starp blokiem, pārvietoties starp logiem, mainīt logu izmēru, lai to veiksmīgi izdarītu atliek .tmux.conf failā ievietot rindiņas:

set -g mode-mouse on set -g mouse-resize-pane on set -g mouse-select-pane on set -g mouse-select-window on

ja nevēlamies restartēt tmux ar jaunajiem iestatījumiem, varam pārlādēd konfigurāciju

<prefix> :source-file ~/.tmux.conf

Tagad pie nedaudz advancētākām lietām, lieta tāda, ka bieži darbojos ar clusteriem, kur jāizpilda komandas uz visām nodēm, līdz ar ko nepieciešamā lieta ir clusterssh, bet tam ir mīnuss, katru ssh konekciju uz serveri viņš ver savā logā vaļā un tad sākas neērtības ar logu menedžēšanu, jo to ir daudz, kam klāt vēl nāk ievades logs, tas nozīmē ka uz diviem serveriem veidojot konekciju ar clusterssh atveras 3 logi, kas ir diezgan neērti. Te talkā nāk tmux, kuram varam uzrakstīt savu konfigurācijas failu katrai palaišanai, pieņemsim ka man jāpiekonektē pie diviem serveriem un jāvada vienādas komandas abos serveros, izveidojam bash scriptu:

#!/bin/bash SESSION=$USER tmux -2 new-session -d -s $SESSION # izveidojam jaunu logu ar nosaukumu cluster tmux new-window -t $SESSION:1 -n 'cluster' tmux split-window -h tmux select-pane -t 0 tmux send-keys "ssh user@ip" C-m tmux select-pane -t 1 tmux send-keys "ssh user@ip" C-m # liekam sinhronizēt ievadi uz visiem blokiem tmux setw synchronize-panes on # pievienojamies izveidotajai sesijai tmux -2 attach-session -t $SESSION

Kad scripts izveidots uzliekam viņam palaišanas tiesības: 

chmod +x cluster.sh un palaižam ./cluster.sh ,iegūstam sesiju ar diviem logiem.

Ikdienā izmantoju termināli aplikāciju yakuake, kas man atveras tikai par 50% no ekrāna augstuma, bet šajā gadījumā es gribu atvērt cluster uz otra monitora un skatīties piemēram logus, tam talkā nāk konsole, izveidojam konsole tab definīcijas failu

title: cluster;; command: /home/user/cluster.sh

un tālāk ievietojam savā shell rc failā alias

alias cluster="konsole --tabs-from-file konsole-cluster"

Ielogojamies pa jaunu un rakstam atvērtā terminālī cluster un iegūstam konsoles logu ar diviem blokiem, kur katrs veido konekciju uz citu serveri.

tā mēs varam sataisīt daudz un dažādus konfigurācijas failus. Ja esi izdomājis pamēģināt tmux, tad kā iesācējiem iesaku paskatīties līdzi CheatSheet.

© Atoms. Continue here.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Slackers.lv: Tāda produkta kā dvieļu žāvētājs ražošana

Ubuntu planēta - Se, 01/31/2015 - 20:11

Līdz šim mēs jau esam minējuši vairākus piemērus dažādu darbu veikšanas, kuri ir cieši saistīt ar modernām tehnoloģijām. Un kā jau zināt, vienmēr īpaši esam uzsvēruši tieši dažādu datoru operētājsistēmu sniegtās priekšrocības, kas šī darba veikšanu padara īpaši ērtu. Tas viss arvien liek pārliecināties par to, ka dažādu uzdevumu paveikšanas pamatā ir atvieglots darba ar tehnoloģijām, kas ļauj visu paveikt arvien augstākā kvalitātē. Un šiet īpaši svarīgi ir saprast to, kāda šiem jautājumiem ir nozīme mūsdienās, kad tehnoloģijas ieņemt tik svarīgu vietu mūsu pasaulē. Tieši tāpēc arī mēs arvien vēlamies sniegt jaunus piemērus tam, kā datoru operētājsistēmas un tehnoloģijas kopumā ir saistītas ar dažādu darbu paveikšanu.

Šajā gadījumā mēs vēlētos pievērst lielāku uzmanību preču ražošanai, jo cilvēki par šiem jautājumiem ir izrādījuši zināmu interesi. Turklāt tas viss kalpo par pierādījumu tam, ka lietas par kurām šeit runājam attiecās arī uz reālu darbu paveikšanu. Proti uz kaut ko tādu, kas ir tik cieši saistīts ar mūsu dzīvēm. Šeit patiešām svarīgi ir parādīt to, ka tehnoloģiju izmantošana kaut kādu preču ražošanas procesā var nodrošināt to, ka gala produkts ir patiešām kvalitatīvs. Mazliet par to visu padomājot prātā ienāca kāda lieta, ko šeit varētu minēt kā lielisku piemēru. Kā lieta, ko nesen nācās izmantot arī man.

Jādomā, ka ikviens no mums ļoti labi zina, kā izskatās dvieļu žāvētājs. Tomēr starp visiem ierastajiem dvieļu žāvētājiem ir iespējams atrast arī tādus, kas kaut kādā ziņā ir kļuvuši patiešām īpaši un par to arī ikviens no jums var pārliecināties šeit. Tie ir dvieļu žāvētāji, kas ir izstrādāti patiešām rūpīgi, lai tie kļūtu par lieliskiem dizaina elementiem, kas vienlaikus pilda to ierasto funkciju. Tādā veidā ir panākts tas, ka šis salīdzinoši vienkāršais priekšmets kļūst par kaut ko patiešām īpašu. Cilvēki uz to sāk skatīties pavisam savādāk, jo no vienkārša, praktiskas funkcijas veicēja tas kļūst par priekšmetu, kas var pilnībā pārveidot ikvienas vannasistabas kopējo skatu.

Un tas ir panākts tieši ar tehnoloģiju sniegto iespēju palīdzību. Pirmkārt jau runājot par tā izveidošanas procesa pamatu. Tieši uz datora ir iespējams izveidot visus nepieciešamos piemērus un rasējumus, kas ļauj ielikt nepieciešamo pamatu veiksmīga produkta izveidei. Šeit savu lomu pierāda lieliskas operētājsistēmas, kas ļauj strādāt patiešām brīvi, tādā veidā nodrošinot visaugstāko darba kvalitāti. Un, protams, tam visam pēc tam seko sarežģītais ražošanas process, kas jau atkal ir cieši saistīts ar modernajām tehnoloģijām. Lai visas iekārtas darbotos tieši tā, kā ir nepieciešams, ir patiešām svarīgi, ka tās tiek pārvaldītas ar tādu operētājsistēmu, kas jau atkal ļauj darboties tieši tā, kā šeit ir nepieciešams.

Turklāt to visu ir jāpapildina ar augstākās kvalitātes materiāliem. Un lūk galu galā arī ir redzams lieliskais rezultāts. Viss ir paveikts tieši tā, lai šis produkts kļūtu par kaut ko patiešām īpašu. Un šis ir tikai viens no piemēriem tam, kā ar dažādu tehnoloģiju palīdzību tiek radīti arvien augstākas kvalitātes produkti, kas var būt noderīgi ikvienam no mums. Šeit arī atklājas tas, cik liela nozīme mūsdienās ir tehnoloģijām un tam, kā mēs tās izmatojam savā labā. Un tas liek arvien vairāk uzsvērt to, cik liela nozīme ir tieši mūsu pieminētajām operētājsistēmām, kas mums ļauj visu darbu paveikt patiešām ērtā veidā.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Slackers.lv: Datoru un programmu nozīme mūsdienu pasaulē

Ubuntu planēta - Tr, 01/14/2015 - 17:21

Uzreiz ķeršos pie lietas un teikšu, ka ir kāda īpaša lieta, ar ko gribot vai negribot ir jāsamierinās ikvienam no mums. Es runāju par dažāda veida modernajām tehnoloģijām. Un šādus vārdus saku tāpēc, ka ir skaidri redzams, ka tās mums spēj sniegt ļoti dažādās iespējas. Atliek vien tās izprast un mācīties izmantot savā labā. Kad tas ir paveikts, mēs varam sasniegt visu, ko vien esam ieplānojuši, jo šīs tehnoloģijas atvieglo dažādu uzdevumu paveikšanu un uzlabo darba kvalitāti. Līdz ar pašu tehnoloģiju attīstību, mainās arī viss pārējais, kas ar tām ir saistīts. Un lai sasniegtu pašus labākos rezultātus, ir ļoti svarīgi, ka mēs arvien labāk izprotam visu to, kas no tehnoloģiskā viedokļa ir saistīts ar šo darbu veikšanu.

Kad par kaut ko tādu sākam runāt, cilvēki bieži vien ir pilnīga apjukuši. Tā vien šķiet, ka tehnoloģijas pašas par sevi var paveikt visu, kas ir nepieciešams, lai tiktu sasniegts pats labākais rezultāts. Tāpēc šeit ir iespējams minēt kādu citu lielisku piemēru. Redziet, ka kāds ir nolēmis veidot savu mājaslapu, lai tajā sniegtu informāciju par pilnīgi jebko, ir svarīgi domāt par to, ka tā darbosies bez liekiem traucējumiem. Un lai to varētu panākt ir nepieciešams izmantot hostingu. Tā ir lieta, kas nodrošina attiecīgās lapas darbību un bez tā izmantošanas no lapas nav nekādas jēgas.

Tāpat tas ir arī tad, kad runa iet par dažāda veida programmām, kas tiek izmantotas darbā ar datoriem vai cita veida tehnoloģijām. Un lai šajā sakarā varētu sasniegt pašus labākos rezultātus, ir ļoti svarīgi, ka tiek izmantotas tās iespējas, kas var sniegt vislabākās iespējas. Īpašu uzsvaru šeit, pavisam noteikti, vēlos likt uz dažādu specifisku darbu veikšanu. Jau iepriekš ir runāts par ūdens skaitītājiem un to darbības nodrošināšanu. Šajā sakarā patiesi noderīga var būt tieši Linux izmantošana. Un tās ir lietas, kuras ir jāņem vērā, lai no tehnoloģijām saņemtu pašu labāko.

Par to, kādas priekšrocības mums var sniegt Linux ir runāts un par to runāsim arī turpmāk. Galvenokārt tāpēc, ka iespējas ir ļoti plašas. Tieši šī operētājsistēma var palīdzēt atvieglot par kaut ko tik sarežģītu, kā kremācijas veikšanas procesu. Tas var šķist ļoti jocīgi. Tomēr, pēc tam, kad šajos jautājumos iedziļināmies mazliet vairāk, tas viss kļūšt skaidrs. Un mēs vairs nevaram noliegt, ka lielu nozīmi ir jāpiešķir tam, kādu darbu varam veikt ar dažāda veida tehnoloģijām. Galu galā, pat tik nozīmīga lieta kā valsts nodokļu sistēma var tikt vienkāršota. Un nav šaubu, ka šādas iespējas vienmēr vajadzētu izmantot. Jo ilgtermiņā tieši šādi darbi ir tie, ka nodrošina visas valsts izaugsmi.

Runājot par dažādu iespēju izmantošanu un to, kā tas viss var atvieglot mūsu dzīves, ļoti bieži rodās jautājumi par to, kā to visu būtu iespējams vairāk pietuvināt ikdienas līmenim. Proti, kā to savā labā var izmantot vienkārši iedzīvotāji. Arī uz šo jautājumu ir iespējams sniegt atbildes. Un patiesībā ir tāda, ka datori mums var palīdzēt pat ļoti lielā mērā. Tā, piemēram, ir ar tulkošanu un ar to saistīto tehnoloģiju izmantošanu. Nav šaubu, ka tulkošanas iespēju attīstības saistībā ar tehnoloģijām var lielā mēra mainīt cilvēku dzīves.

Un vēl vēlos arī minēt to, ka šajā nozarē vienmēr ir interesanti atrasties un darboties. Galvenokārt tāpēc, ka šeit vienmēr rodās kaut kas jauns un patiesi interesants. Dažādas lietas, kas arvien var uzlabot dažādu darbu veikšanas kvalitāti.

Kategorijas: Latvijas kopiena

Rūdolfs Mazurs: Koda iesūtījumu (commit) labais stils

Ubuntu planēta - Ce, 01/08/2015 - 15:47

Īsumā: pēc iespējas mēģini izvairīties no vairāku atsevišķu izmaiņu likšanas vienā iesūtījumā jeb komitā.

Kad kādas izmaiņas kodā ir jāveic vairākām komponentēm uzreiz, piemēram, “Atļaut pārvietot ziņojumus un mapes”, būtu vēlams šīs izmaiņas kodā sadalīt divos dažādos un neatkarīgos iesūtījumos — “Atļaut pārvietot ziņojumus” un “Atļaut pārvietot mapes”. Šim dalījumam ir divas priekšrocības:

  1. Ja izrādās, ka viena no šīm izmaiņām tomēr nav jāveic, izmaiņas var atsaukt ar vienu “revert” komandu.
  2. Ja nākotnē ir jāievieš vēl viena līdzīga izmaiņa, būs vienkāršāk analizēt iepriekšējo veikumu.
Kategorijas: Latvijas kopiena

Kursors.lv: Pāreja uz Linux un Android kā Jaunā gada apņemšanās

Ubuntu planēta - Ot, 12/09/2014 - 01:50

Kad pirms nedēļas Varšavā intervēju vienu no Kaspersky Lab drošības speciālistiem, mans pirmais viņam uzdotais jautājums bija par ierīcēm, ko viņš izmanto ikdienā. Uzdodot šādu jautājumu, es gribēju izprast kā šis drošības profesionālis uztver tehnoloģijas un kādus rīkus viņš izmanto ikdienā.

Atbilde mani necik neizbrīnīja – viņš ikdienā izmanto Android darbinātu viedtālruni un kā datoru operētājsistēmu izvēlas Linux. Savu izvēli viņš pamatoja ar to, ka abas sistēmas ļauj viņam pilnībā kontrolēt savas ierīces un darbošanās ar atvērtā pirmkoda projektiem motivē nemitīgi apgūt jaunas zināšanas un pilnveidoties.

Nu jau esmu atpakaļ Latvijā, tomēr šī saruna man joprojām neliek mieru. Šajā dienās es daudz domāju par ierīcēm un tehnoloģijām ar kurām saskaros ikdienas solī. Liela daļa no tām ir smuki nopulēti un burtiskā nozīmē spīdīgi komerciāli produkti, kas vairāk vai mazāk lieliski kalpo kā darbarīki noteiktu uzdevumu veikšanai, tomēr nemotivē saprast kas notiek zem to spīdīgajiem korpusiem. OK, nemotivē vēl ir maigi teikts, jo vairumā gadījumu tehnoloģiju ražotājs par visām varītēm cenšas noslēgt savus produktus un sistēmas. Tas der lielākajai daļai šo ierīču lietotāju, tomēr sevi cienošam IT cilvēkam ar to būtu jābūt par maz. Nav nekā sliktāka par stagnāciju!

Es, protams, runāju par Apple radītajām ierīcēm, kas pat neskatoties uz saviem dižciltīgajiem ciltsrakstiem visādā ziņā ir ļoti ierobežotas un attīstīties nemotivējošas. Cilvēks pēc dabas ir slinks un neies lieki kustināt savus pirkstus vai pakaļu, ja pēc tā nav lielas vajadzības. Mac, iPhone un iPad ir ierīces, kas “just works” un to lietošana ieaijā vieglā labpatikas piesātinātā miegā. Un kas ir vislabākais veids kā pamosties? Pareizi, auksta ūdens spainis. Ar to es vēlos apzīmēt pierastā nomainīšanu ar jauno un līdz šim nezināmo. Tā teikt, ir laiks izlīst laukā no komforta zonas, jo visas interesantās lietas notiek ārpus tās. Ar lielu joni tuvojas gadu mija un šis brīdis ir lielisks atskaites punkts, kad tiek iedomātas vai izteiktas jaunas apņemšanās un nosprausti mērķi turpmākajam gadam.

OK, tas varbūt skan pārāk skaļi un bravūrīgi, tomēr es pats 2015. gadā vēlos izstumt sevi laukā no komforta zonas un veikt izmaiņas manā ikdienā izmantoto gadžetu klāstā. Es domāju, ka ir laiks atgriezties pie Android kā mobilo ierīču operētājsistēmas un izpētīt šo sistēmu padziļinātāk gan no tās darbības puses (veselu mūžību neesmu root’ojis ierīces un spēlējies ar ROM’iem), gan apgūt Android aplikāciju izstrādes pamatiemaņas (beidzot izlaists Android Studio 1.0). Šādām pamatzināšanām ir jābūt katra IT džentlmeņa standartkomplektā. Un arī Nexus 5 cena ir patīkami noslīdējusi (šis telefons ne tuvu nav perfekts, tomēr savulaik man ļoti, ļoti patika). Bet varbūt jāsaņemas uz OnePlus One?

Ja ar Android man iepriekš ir bijusi gana ilga un piedzīvojumiem bagāta kopdzīve, tad Linux manos datoros īsti nav spējis iedzīvoties. Esmu ar tiem spēlējies skolas darbus veicot, taču pēc visiem eksāmeniem linukšu virtuālās mašīnas ir tikušas izmēztas no datora. Lai situācija nebūtu tik rožaina, plānoju nosēdināt sevi kāda Linux darbināta datora priekšā. Ideāli jau, protams, būtu kaut kur nozūmēt manu MacBook Air un vietā sarūpēt līdzvērtīgu PC portatīvo datoru, tomēr skatos, ka sakarīgi pīšļi maksā pārlieku daudz. Iesākumam pamēģināsim iztikt ar kādu vienkāršāku Intel NUC aparātu, lai vismaz mājās nav vajadzības pieskarties aizkostajam ābolam. Pēdējās dienās nespēju no šiem mazajiem datoriem nolaist ne acu.

Patiesībā Linux apguvei būtu jāpievērš lielāka uzmanība nekā mobilajām ierīcēm, jo šīs zināšanas var noderēt, lai atvieglotu savu dzīvi (un profesionālo darbību) nākotnē. Mākoņskaitļošanas pakalpojumi un konkrēti VPSi mūsdienās ir tik lēti, ka pilnīgi škrobīgi, ka nav pietiekamu tehnisko zināšanu, lai spētu radīt un pārvaldīt dažādus risinājumus. Es patiešām uzskatu, ka aktīva darbošanās ar atvērtajām tehnoloģijām spēj dot labumu kā pašam, tā sabiedrībai kopumā. Es ikdienā redzu, ka lielākajam vairumam cilvēku nav ne mazākās nojausmas ko var paveikt ar bezmaksas tehnoloģijām un programmatūru. Un manuprāt šī situācija ir jālabo. Linux zināšanas lieti noderēs, lai iepazītos ar dzelžu urķēšanas jomu. 2015. gadam ir jābūt tam gadam, kad beidzot jātiek pie sava Raspberry Pi vai tamlīdzīga minidatora un jāiemācās to ne tikai palaist, bet arī izveidot no tā kādu praktiski noderīgu projektu.

Pirms nedēļas padevos uz e-pastu atsūtītā Safari Books Online gada abonementa atlaides kupona kārdinājumam un nu vismaz iekšēji visu gadu sevi spiedīšu lasīt, lai kaut kā ar zināšanām un gandarījumu aizvietotu investēto naudu. Ar nepacietību gaidu Safari Queue aplikācijas versiju Android ierīcēm.

Var jau būt, ka tas viss ir māņi un patiesībā esmu patiešām slinks cilvēks, kas nespēj sevi piespiest apgūt jaunas lietas un mierinājumam meklē visādas atrunas. Bet vienu gan es zinu skaidri – nav panākumu bez darba. Tātad, ir jāsaņemas un jāsāk darīt. Man šobrīd nav skaidra mērķa, ko darīt ar zināšanām, ko plānoju iegūt, tomēr es ticu, ka idejas nespēj rasties tukšā vietā un jaunu tehnoloģiju un rīku apguve radīs gan idejas, ko ar zināšanām iesākt, gan iespējas kā zināšanas likt lietā.

Vai es domāju, ka viss augstāk minētais būs viegla pastaiga parkā? Nē! Vai tas būs interesanti un noderīgi? O, jā! Nu, tad, bring it on!!!

Kategorijas: Latvijas kopiena